ASV delegācijai piektdien sarunās Maskavā nav izdevies pārliecināt Krieviju par to, ka Vašingtonas plāni izveidot nacionālo pretraķešu sistēmu būtu pamatoti, pavēstīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Aleksandrs Jakovenko.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Šķiet, ka ASV pusei neizdevās sniegt atbilstošus argumentus, kas mūs pārliecinātu par to, ka ASV skaidri saredz, kā risināt starptautiskās drošības jautājumus, neņemot vērā 30 gadus laikā izveidojušos atbruņošanās arhitektūru," sacīja Jakovenko.

ASV delegācija, kuru vada ASV aizsardzības ministra vietnieks Pols Vulfovics, ieradusies Maskavā, lai atbilstoši ASV prezidenta Džordža Buša rīkojumam izklāstītu Krievijas pusei Vašingtonas plānus, kas saistīti ar nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi. Delegācijā iekļauti 18 militārie un civilie speciālisti. Pirms ierašanās Maskavā viņi apmeklēja NATO štābu Briselē, kā arī Londonā, Parīzē, Berlīnē un Varšavā. Līdzīgas konsultācijas ASV sūtņi rīko arī ar ietekmīgākajām Āzijas valstīm.

Krievijas ĀM oficiālais pārstāvis sacīja, ka sarunas bijušas "saturīgas", bet piebilda, ka tajās izskanēja vairāk jautājumu, nekā atbilžu.

Viņš arī uzsvēra, ka sarunas tiks turpinātas, tostarp arī Krievijas ārlietu ministra Igora Ivanova vizītes laikā Vašingtonā, kas gaidāma 18.maijā.

Volfovica preses sekretārs pulkvežleitnants Pols Filips, kurš iznāca pie žurnālistiem sarunu laikā, sacīja, ka ASV ir izklāstījušas pretraķešu sistēmas izveides plānu Krievijas kolēģiem, taču Krievijas puse nav steigusies to komentēt.

"Tikšanās sākās ar to, ka amerikāņi informēja par savu plānu un vēl stundu pēc tam Krievijas puse nebija uz to reaģējusi," viņš teica.

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Džordžs Bušs apstiprināja savu nodomu turpināt darbu pie nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas izveides, lai pasargātu ASV no tādu valstu uzbrukumiem, kurās valda neprognozējami režīmi, piemēram, Irānas, Irākas vai Ziemeļkorejas.

Krievija ir kategoriski pret šāda pretraķešu vairoga izveidi, jo tas ir pretrunā ar 1972.gadā parakstīto Antiballistisko raķešu ierobežošanas līgumu. Krievija, tāpat kā Ķīna, arī bažījas, ka šādas pretraķešu sistēmas izveide izraisīs jaunu bruņošanās sacensību.

Pirms ASV prezidenta delegācijas ierašās Maskavā Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs apliecināja Krievijas pozīcijas nemainīgumu, atbilstoši kuram tiek piedāvāta tālāka stratēģiskā bruņojuma samazināšana un 1972.gadā noslēgtā antiballistisko raķešu līguma nostiprināšana.

Ivanovs uzsvēra, ka Maskava ir atzinīgi novērtējusi to, ka ASV "negatavojas veikt vienpusējus pasākumus jautājumos, kas attiecas uz antiballistisko pretraķešu līgumu, un ka viņi piedalīsies konsultācijās un ņems vērā citu ieinteresēto valstu viedokli".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form