Merkele: glābjot eiro zonu, tiek īstenoti centieni garantēt mieru Eiropā  (7)

"Es biežu saku, ka eiro ir kas vairāk nekā valūta, un mums nevajadzētu aizmirst, ka šajās nedēļās un mēnešos mēs strādājam pie eiro [zonas] stiprināšanas. Eiro ir vairāk nekā valūta, jo galu galā runa ir par sākotnējo ideju par [Eiropas Savienību (ES) kā par] miera un vērtību savienību," viņa sacīja žurnālistiem Frankfurtē.

Nobela komitejas lēmumu šā gada Nobela Miera prēmiju piešķirt ES Merkele nosauca par lielisku.

"Ar šo lēmumu komiteja atzinīgi vērtē Eiropas integrācijas ideju. Pēc gadiem ilgas šausminošas asinsizliešanas, briesmīgiem kariem, slepkavībām un posta [1958.gadā noslēgtais] Romas līgums ielika pamatakmeni Eiropas miera savienības tapšanai. Pēdējās miera desmitgades Eiropā ir ilgs laiks mums, kas dzīvo Eiropas Savienībā. Taču no vēstures viedokļa tas ir acumirklis. Tāpēc mums ir jāturpina strādāt [miera labā]," klāstīja Vācijas kanclere.

Pēc viņas paustā, Nobela prēmija piešķirta ES, novērtējot centienus Eiropas integrācijas jomā.

Merkele piebilda, ka Nobela komitejas lēmums esot arī kā stimuls un atbildība viņai personīgi kā ES lielākās valsts līderei.

Sākotnējā ideja, dibinot valstu apvienību, kas vēlāk kļuva par ES, bija Eiropas politiskās un ekonomiskās situācijas pārveidošana pēc Otrā pasaules kara un līdzīgu notikumu atkārtošanās novēršana, iesaistot Vāciju savstarpējās ekonomiskajās attiecībās tik cieši, lai vēlāk iespējamas varas maiņas gadījumā tā nespētu pavērsties pret pārējām Eiropas valstīm. Sākotnēji tika izveidota tirdzniecības ūnija, kas vēlāk pārrauga Eiropas Kopienā un tad – Eiropas Savienībā, apvienojot paralēli ekonomiskajām arī politiskās intereses. Politiskais klimats pēc Otrā pasaules kara bija labvēlīgs Rietumeiropas vienotībai, ko daudzi uzskatīja par alternatīvu ekstrēmajām nacionālisma formām, kas bija izpostījušas kontinentu.