Miljoniem musulmaņu svētceļnieku Arafata kalnā lūdz par mieru

Ģērbušies vienkāršās baltās drānās, kas simbolizē vienlīdzību un nesavtību, daudzi no viņiem jau saullēktā sāka ceļu pa klinšaino pāreju, kas pazīstama kā Džebelalrahma (Žēlsirdības kalns).

"Lai kad es atrastos uz Džebelalrahmas, es jūtos atdzimusi," izteicās kāda sieviete, kas ieradusies no Marokas.

Savukārt kāds telekomunikāciju inženieris no Senegālas pavēstīja, ka svētceļnieki lūdz par visiem musulmaņiem pasaules karstajos punktos.

"Esmu ļoti priecīgs, vērojot kā mūsu nācija izplešas," teica senegālietis. "Taču mums jālūdz par saviem brāļiem Irākā, Palestīnā, Sudānā. Tur cilvēki mirst."

Vienā no pasaules lielākajām masu reliģiozitātes izpausmēm svētceļnieki pavada piecas dienas, virzoties pa kalnaino ceļu ap seno Mekas pilsētu.

Nogurdinošais rituāls ir katra musulmaņa pienākums, ja vien viņš fiziski ir spējīgs veikt šo svētceļojumu.

Šogad no ārvalstīm ieradies rekordliels svētceļnieku skaits - 1,65 miljoni, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā pagājušajā hadžā. Parasti atļaujas apmeklēt svētvietu saņem arī vairāki simti tūkstoši Saūda Arābijas iedzīvotāju.

Ņemot vērā milzīgo svētceļnieku skaitu, Saūda Arābijas varas iestādes drošības uzturēšanā iesaistījusi vairāk nekā 50 000 kartības sargu, lai novērstu gan drūzmēšanos, gan pret ASV atbalstīto karalisko dzimtu noskaņoto islāmistu uzbrukumus.

Šogad bažas par iespējamiem uzbrukumiem ir īpaši lielas, jo reģionā saasinājies konflikts starp šiītu un sunnītu musulmaņiem.

Uzrunājot svētceļniekus Arafata kalnā, lielmuftijs šeihs Abdulazizs Al aš Šeihs brīdināja no politisku demonstrāciju rīkošanas un aicināja musulmaņus būt vienotiem.

"Hadža rituālā nav vietas politiskiem lozungiem, pozām un savstarpējiem apvainojumiem," norādīja lielmuftijs. "Pasaule šobrīd kūsā no naidīgām partijām un nacionālistiskiem lozungiem... Mēs visi redzam sadursmes, asinis un terorismu, kas ceļas no maldīgām ideoloģiskām cīņām."

Varas iestādes uzsver, ka pret musulmaņiem, kas bez oficiālajām atļaujām centīsies iekļūt Mekā, tiks vērsti visstingrākie pasākumi.

Tomēr Arafata kalnā maz kas liecināja, ka pastiprinātie drošības pasākumi būtu sekmīgi. Gar ceļiem un takām drūzmējās ubagi, tirgotāji un svētceļnieki bez atļaujām, kas nopirkuši teltis, lai patvertos no saules stariem.

"Ir nožēlojami, ka varam vērot tik daudz nekārtību. Situācija nav uzlabojusies," atzina marokāniete, kas sarunājās ar aģentūru "Reuters".

Kāds kārtības sargs, kas stāvēja blakus ar guļammaisiem un virtuves piederumiem apgādātu ļaužu apmešanās vietai, atzina, ka varas iestādes maz ko var darīt lietas labā.

Sestdiena, svētdiena un pirmdiena - trīs pēdējās hadža dienas - būs galvenais pārbaudījums jaunajiem drošības pasākumiem, jo tad notiks simboliskā sātana nomētāšana ar akmeņiem, kas līdz šim bijis visvairāk incidentus izraisošais hadža rituāls.

Šī gada janvārī pūļa drūzmēšanās uz Džamarata tilta prasīja 362 svētceļnieku dzīvību.

Tomēr Saūda Arābijas iekšlietu ministrs princis Nejefs apgalvo, ka jaunie drošības pasākumi šogad uz tilta nepieļaus drūzmēšanos.

Vahābistu islāma novirziena stingrās līnijas garīdznieki izsaka pretrunīgus apgalvojumus par to, kurš diennakts laiks ir vispiemērotākais sātana nomētāšanai. Daudzi vahābisti uzstāj, ka tas jādara pēcpusdienā.