Līdz 2020.gadam Zviedrija plāno pilnībā atteikties no naftas izmantošanas un tas tikšot panākts koncentrējoties uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, otrdien paziņoja Zviedrijas ekonomiskās attīstības ministre Mona Salina.
Pirmo reizi šādus ambiciozus Zviedrijas plānus pagājušā gada septembrī atklāja Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons, tomēr analītiķi šādu ideju vērtēja visnotaļ skeptiski, uzskatot to par nereālu.

Savukārt Zviedrijas valdībai šajā jautājumā ir atšķirīgs viedoklis.

Zviedrijas ekonomistu aprēķini liecina, ka litrs benzīna Zviedrijā pēc pieciem līdz sešiem gadiem līdzšinējo 11 kronu (0,8 latu) vietā maksās ne mazāk par 20 kronām (1,5 latiem). "Tālākā nākotnē [degvielas] cenu pieaugums varētu būt vēl straujāks," aģentūrai AP norādīja Salina.

Minētā plāna ietvaros Zviedrija plāno līdz 2016.gadam palielināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjomu par 15 teravatstundām.

Oficiālā informācija liecina, ka 2003.gadā Zviedrijā, izmantojot alternatīvos un atjaunojamos energoresursus, tika saražoti 26% no visiem valstī patērētajiem energoresursiem. Savukārt nafta veidoja 32% no visiem patērētajiem energoresursiem, salīdzinot ar 77% 1970.gadā. Šobrīd Zviedrijā tikai 8% mājokļu tiek apkurināti, izmantojot naftu.

2005.gada beigās Zviedrijas parlaments pieņēma likumu, saskaņā ar kuru sākot no šā gada 1.janvāra patērētāji, kas apkurei izmantos alternatīvus un ekoloģiski tīrus energoresursus, saņems virkni atlaižu un priekšrocību.

Eiropas Savienība līdz 2010.gadam plāno palielināt alternatīvo energoresursu īpatsvaru līdz 12% no kopējā energoresursu patēriņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit