"Man viņi var patikt, bet, ja viņi nekontrolē visu valsti, es viņus oficiāli neatzīšu," Švarcenbergs pavēstīja laikrakstam "Pravo".
Švarcenbergs sacīja, ka Ārlietu ministrija saglabās kontaktus ar Pagaidu pārejas nacionālo padomi ar neoficiāla vēstnieka starpniecību nemiernieku ieņemtajā Bengazi, kas ir Lībijas otra lielākā pilsēta.
Pagaidu pārejas nacionālo padomi par Lībijas vienīgo likumīgo valdību ir atzinušas daudzas valstis. Trešdien šīm valstīm pievienojās Lielbritānija.
Lībijā kopš februāra vidus notiek bruņota sacelšanās pret diktatora Muammara Kadafi režīmu. Kadafi nāca pie varas apvērsumā 1969.gadā, gāžot karali Idrisu.
Lībijas nemiernieki cīnās pret Kadafi lojālajiem spēkiem, kopš 17.februārī sākās sacelšanās, kuras rezultātā valsts faktiski ir sadalīta divās daļās un nemiernieki kontrolē galvenokārt Lībijas austrumdaļu. Nemiernieku galvenā mītne ir Lībijas otrajā lielākajā pilsētā Bengazi valsts austrumos.
ANO sankcionētu militāro operāciju Lībijā ar mērķi aizsargāt tās civiliedzīvotājus no Kadafi spēku uzbrukumiem 19.martā sāka Lielbritānija, Francija un ASV. Vēlāk šīs operācijas vadību pārņēma NATO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
