Moderātam Kristersonam dod otro iespēju veidot Zviedrijas valdību  (6)

Norlens sacīja žurnālistiem parlamentā, ka Kristersena kandidatūru oficiāli izvirzīs nākampirmdien, 12. novembrī, bet uzticības balsojums gaidāms pēc dažām dienām. "Pirms tam [Kristersons] mani informēs, kādas partijas viņš domā iekļaut valdībā," piebilda spīkers.

9. septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanā nevienam no partiju blokiem neizdevās iegūt vairākumu. Līdz ar to Zviedrijā izveidojies politiskais strupceļš un jaunā valdība joprojām nav izveidota.

Līdzšinējā premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti un "zaļie", kas veidoja iepriekšējo valdību, kā arī bijušo komunistu izveidotā Kreisā partija, kas Levēna mazākuma valdībai nodrošināja neoficiālu parlamentāro atbalstu, kopā vēlēšanās ieguva 144 deputātu vietas. Savukārt opozīcijā esošā labēji centriskā Alianse, kuras sastāvā ir moderāti, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi, izcīnīja 143 mandātus.

Tomēr gan kreiso partiju neformālais bloks, gan labējo partiju Alianse paziņojuši, ka nesadarbosies ar galēji labējiem Zviedrijas demokrātiem (SD), kas ievērojami nostiprinājuši savas pozīcijas un kontrolē 62 no 349 parlamenta deputātu vietām.

Norlens vispirms valdības veidošanu uzticēja moderātu līderim Kristersonam, taču viņš cieta neveiksmi, un parlamenta spīkers veidot jauno kabinetu uzaicināja Levēnu, kurš pēc divas nedēļas ilgajām sarunām arī atteicās no no šī mandāta.

Zviedrijā valdības izveidei nav nepieciešams parlamentārā vairākuma atbalsts, taču tā krīt, ja vairākums nobalso par neuzticības izteikšanu. Ja partijas tomēr nespēs vienoties par jauno valdību, nāksies rīkot pirmstermiņa vēlēšanas, kurām jānotiek trīs mēnešu laikā kopš to izsludināšanas. Tas gan Zviedrijas vēsturē vēl nekad nav noticis.

Tikmēr SD līderis Džimijs Okesons paziņojis, ka viņa vadītā partija nebaidās no jaunām vēlēšanām, un atkārtoti uzsvēris, ka Zviedrijas demokrāti neatbalstīs nevienu no iespējamām valdībām, ja tiem netiks dota nekāda ietekme uz jaunā kabineta politiku.