Šādu lēmumu ceturtdien pieņēma valsts parlaments pēc valdošās Komunistiskās partijas priekšlikuma.
Komunistu frakcijas līdere Marina Postojko paskaidroja, ka 28. maijā, kad bija paredzēts balsot par prezidenta kandidatūru, Moldovā tiek atzīmēti Kristus augšāmcelšanās svētki, un "deputātiem nebūtu labi strīdēties šajā dienā".
Opozīcijas deputāti bija pret vēlēšanu datuma pārcelšanu. Viņi paziņoja, ka tāpat nepiedalīsies balsojumā par prezidenta kandidatūru.
Jau vēstīts, ka opozīcijas frakciju deputāti pilnā sastāvā atstājuši Moldovas parlamenta sēžu zāli 20. maijā, kad bija plānots ievēlēt jauno republikas prezidentu.
Parlamenta vēlēšanās aprīlī Moldovas Komunistiskā partija ieguva 60 no 101 deputātu vietām. Tomēr prezidenta kandidatūras apstiprināšanai nepieciešama vismaz 61 balss.
Trīs opozīcijas partijas, kuras arī ieguva vietas parlamentā aizvadītajās vēlēšanās, atteicās piedalīties balsojumā par prezidenta kandidātu, jo uzskata, ka parlamenta vēlēšanas bija falsificētas, un pieprasa jaunu vēlēšanu sarīkošanu.
Komunistiskā partija izvirzīja prezidenta postenim Zinaidu Grečannuju, kura pašlaik ir republikas premjerministra pienākumu izpildītāja.
Pēc parlamenta vēlēšanām Kišiņevā izcēlās nekārtības, demonstrāciju dalībniekiem protestējot pret komunistu uzvaru. Viņi ielenca parlamenta un prezidenta administrācijas ēkas.
Prezidents Vladimirs Voroņins nekārtību organizēšanā vēlāk apsūdzējis kaimiņvalsti Rumāniju un nosaucis protestus par valsts apvērsuma mēģinājumu.
Savukārt lai kliedētu šaubas par vēlēšanu patiesumu, tika sarīkota balsu pārskaitīšana, kura gan nemainīja vēlēšanu rezultātus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
