Austrālija, Ungārija un Lietuva neizmeklē un nevajā aizdomās turētos nacistu kara noziedzniekus lielākoties politiskās gribas trūkuma dēļ, ceturtdien paziņoja Simona Vīzentāla centrs.
Centra paziņojumā norādīts, ka tas pats attiecas arī uz Horvātiju, Igauniju, Latviju un Ukrainu, ar piebildi, ka visās minētajās valstīs nav nekādu juridisko šķēršļu, lai sauktu aizdomās turētos tiesas priekšā.

Šie dati publicēti centra gadskārtējā ziņojumā, kurā sakārtoti pēc pakāpēm visas pasaules valstu pūliņi šajā virzienā laikā no 2007. gada aprīļa līdz 2008. gada martam.

"Analizējot ziņojumā sniegtos rezultātus, aizvien skaidrāk redzama politiskās gribas izšķiroši svarīgā nozīme nacistisko kara noziedznieku saukšanā pie atbildības," raksta centra galvenais nacistu mednieks Efraims Zurofs.

Tomēr viņš slavēja ASV tiesībsargājošo instanču gūtos panākumus, norādot, ka tām būtu jākalpo par katalizatoru valdībām visā pasaulē.

Vissliktāko novērtējumu "F-2" saņēmusi Austrālija, jo tā joprojām neizdod nacistu kolaboracionistu Čārlzu Zentaji - Austrālijas pilsoni, kuru apsūdz ebreju pusaudža nogalināšanā Ungārijā Otrā pasaules kara laikā.

Ziņojumā teikts, ka Austrālija uzņēmusi vismaz vairākus simtus nacistisko kara noziedznieku un kolaboracionistu, taču nav sākusi nekādas juridiskas darbības ne pret vienu no viņiem.

Ungārija, kas arī ierindota "F-2" kategorijā, saņēmusi pārmetumus, ka tā nav ierosinājusi lietu pret bijušo žandarmu virsnieku Šandoru Kepiro, kuru Vīzentāla centrs apsūdz par aktīvu lomu "vismaz simts civiliedzīvotāju masveida noslepkavošanā" Novisadā, Serbijā, 1942. gada 23. janvārī.

Lietuva saņēmusi sliktu novērtējumu par atteikšanos apcietināt bijušo Viļņas drošības policijas virsnieku Aļģimantu Dailidi, kurš 2006. gadā tika notiesāts par sadarbību ar nacistiem ebreju meklēšanā un aizturēšanā. Centrs norāda, ka tas atspoguļojot Lietuvas nevēlēšanos atzīt "plašo vietējo līdzdalību holokausta noziegumos".

Ziņojumā kritizētas arī Norvēģija, Zviedrija un Sīrija, apgalvojot, ka šīs trīs valstis principā atsakoties izmeklēt nacistisko kara noziedznieku darbību un ierosināt lietas pret viņiem juridisku un ideoloģisku ierobežojumu dēļ.

Ziņojumā norādīts, ka Austrija, kas par saviem pūliņiem saņēmusi novērtējumu "C", vairāk nekā 30 gadus nav notiesājusi nevienu par holokausta laikā izdarītajiem noziegumiem pret ebrejiem.

Austrijas varas iestādes arī esot noraidījušas centra prasību atļaut ārvalstu medicīnas ekspertam izmeklēt kara laika Horvātijas policijas priekšnieku Milivoiju Asneru, kurš dzīvo Karintijā un tiek turēts aizdomās par aktīvu darbību simtiem serbu, ebreju un čigānu nosūtīšanā uz nāves nometnēm. Varas iestādes apgalvo, ka Asners ciešot no plānprātības.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit