Palielinoties bažām par augsto cenu negatīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību un pasaules naftas pieprasījumu, naftas cenas pasaules tirgū pagājušās nedēļas beigās nokritās zem 69 dolāriem par barelu. Pirmdien naftas cenas turpināja pazemināties un samazinājās vēl par vienu dolāru līdz 67,55 dolāriem (37,02 latiem) par barelu, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo sešu nedēļu laikā.
ASV vieglās jēlnaftas cena pagājušās nedēļas laikā pazeminājās par 4,9% līdz 68,53 dolāriem (37,55 latiem) par barelu piektdien biržas slēgšanas brīdī, savukārt Londonas "Brent" jēlnaftas cena nedēļas laikā pazeminājās par 5,1% līdz 68,68 dolāriem (37,64 latiem) par barelu. Ceturtdien ASV naftas cena uz brīdi bija noslīdējusi pat līdz 67,85 dolāriem (37,18 latiem) par barelu, kas bija zemākais rādītājs kopš šā gada 10.aprīļa.

Pagājušajā nedēļā piedzīvotais naftas cenu kritums sakrīt ar metālu cenu pazemināšanos no iepriekš sasniegtajiem rekordaugstumiem. Vara cena nedēļas laikā kritusies vairāk nekā par 6%, un pazeminājušās arī alumīnija, cinka un zelta cenas. "SG CIB Commodities" analītiķi norāda, ka naftas cenas kritušās, arī sekojot šai metālu lejupslīdes tendencei.

Pirmdien samazinājās arī citu preču cenas. Par vairāk nekā 3% samazinājās sudraba cena līdz zemākajam līmenim pēdējo četru nedēļu laikā, bet zelta cena samazinājās gandrīz par 3%.

Tajā pašā laikā analītiķi brīdina, ka, saglabājoties Nigērijas naftas piegāžu traucējumiem un pastāvot bažām arī par Irānas naftas eksportu, naftas cenu tālākam pazeminājumam nav pamata. Pašlaik ASV naftas cena ir par 12% augstāka nekā šā gada sākumā, bet "Brent" naftas cena gada šā gada laikā augusi jau par 16%.

Līdzās ģeopolitiskiem faktoriem naftas cenu kāpumu pēdējo mēnešu laikā ietekmējusi arī investoru arvien plašākā pievēršanās ieguldījumiem naftas kontraktos, uzskatot tos par izdevīgākiem salīdzinājumā ar tradicionālajiem ieguldījumiem akcijās un obligācijās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!