Viens no būtiskākajiem naftas cenu kāpumu veicinošajiem faktoriem bija ANO galvenā ieroču inspektora Hansa Bliksa ziņojums Drošības padomē 14.februārī, kurā viņš pauda pārliecību, ka Irāka nav uzrādījusi visus savus masu iznīcināšanas ieročus.
ASV valsts sekretārs Kolins Pauels pēc šīs runas apsūdzēja Irāku mēģinājumos apmuļķot starptautisko sabiedrību un aicināja Drošības padomi sākt apsvērt "nopietnas sekas" Irākai, kas faktiski nozīmē militāru rīcību. Šis paziņojums nekavējoties izraisīja cenu kāpumu.
Naftas "Brent" cena Londonas IPE piegādēm aprīlim piektdien sasniedza 32,50 dolāru par barelu, savukārt jēlnaftas cena Ņujorkas NYMEX bija izaugusi līdz 36,80 dolāriem par barelu, kas ir attiecīgi par 1,6% un 6,5% vairāk nekā pirms nedēļas.
Nozīmīga loma šīs nedēļas naftas cenu pieaugumā bija ASV naftas rezervju samazinājumam. Ceturtdien kļuva zināms, ka ASV naftas krājumi ir sarukuši līdz zemākajam līmenim pēdējo 28 gadu laikā kopš 1975. gada. Naftas rezerves februāra pirmajā nedēļā ir sarukušas par 4,5 miljoniem barelu - līdz 269,8 miljoniem barelu. Turklāt jāņem vērā, ka 1975.gadā ASV rūpniecības vajadzības pēc naftas bija mazākas. Tagadējie naftas krājumi spēj nodrošināt ASV rūpniecības autonomu darbu tikai divas nedēļas.
Eksperti prognozē, ka, parādoties naftas piegāžu problēmām no Persijas līča reģiona, ASV nespēs nodrošināt savas vajadzības pēc naftas. Tomēr šāds scenārijs ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja ASV radīsies lielas grūtības karā ar Irāku.
Naftas tirgotāju bažas par iespējamo naftas piegāžu pārtraukšanu nespēj mazināt pat naftas eksportētāju solījumi kompensēt iespējamo naftas deficītu pasaules tirgū Irākas kara gadījumā.
Decembra vidū Eiropas Komisijas un OPEC pārstāvju sanāksmē kartelis apņēmās nodrošināt naftas piegādes, ja tas būs nepieciešams.
Arī Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) ir paziņojusi par savu gatavību nodrošināt papildu naftas piegādes pasaules tirgum gadījumā ja sāksies militārā akcija pret Irāku. IEA ir pavēstījusi, ka šādā situācijā tirgum tiks piegādāta nafta no aģentūras naftas rezervēm ASV, Eiropā, Japānā un Dienvidkorejā.
Drīzumā naftas tirgu varētu destabilizēt vēl faktors - streiks OPEC ceturtajā lielākajā naftas ieguvējvalstī Nigērijā, kura ražo 2,2 miljonus barelu naftas diennaktī. Nigērijas naftas savienība ir aicinājusi šīs nedēļas beigās sākt streiku, kas varētu pārtraukt naftas piegādes pasaules tirgum un izraisīt vēl lielāku naftas cenu kāpumu.
Februāra sākumā par streika pārtraukšanu paziņoja Venecuēla, kurā tas bija ildzis kopš pērnā gada 2. decembra. Venecuēlas valdība šobrīd atjauno valsts naftas rūpniecību. Pēc pēdējām ziņām, šī Dienvidamerikas valsts tagad iegūst 1,9 miljonus barelu naftas diennaktī un eksportē no šī apjoma 1,5 miljonus barelu. Pirms streika Venecuēla ieguva aptuveni 3,1 miljonu barelu naftas diennaktī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
