Narkotiku lietošana Krievijā sasniegusi katastrofālus apmērus, kas jau sākuši apdraudēt valsts drošību, piektdien paziņoja Krievijas Federālā narkotiku apkarošanas dienesta Maskavas nodaļas vadītājs Viktors Hvorostjans.
Pēc viņa teiktā, par narkomāniem Krievijā šobrīd kļuvuši 4% iedzīvotāju, kopumā aptuveni seši miljoni cilvēku - daudz vairāk, nekā oficiāli reģistrēts.

Dramatiski samazinājies arī vidējais vecums, kurā pusaudži pirmo reizi nomēģina narkotikas.

"Tā ir katastrofa. Pērn Krievijā reģistrēti aptuveni pusmiljons narkomānu, bet patiesībā viņu ir daudz vairāk," Hvorostjans sacījis intervijā laikrakstam "Moskovskije novosti". "Runa nav tikai par to, ka pieaug narkomānu skaits - viņi kļūst arī aizvien jaunāki. Pirms diviem trim gadiem vidējais vecums, kurā pusaudži pirmo reizi nomēģināja narkotikas, bija 17 gadi, bet šobrīd tie ir jau 14 gadus veci bērni."

Narkotiku lietošana Krievijā krasi pastiprinājās pēc PSRS sabrukuma, vienlaikus pieaugot arī HIV izplatībai. AIDS šobrīd Krievijā skāris aptuveni 300 000 cilvēku.

No narkotisko vielu pārdozēšanas Krievijā mirst aptuveni 70 000 cilvēku gadā jeb gandrīz 200 cilvēki dienā, liecina Federālā narkotiku apkarošanas dienesta statistika.

Krievija arī kļuvusi par nozīmīgu narkotiku tranzītvalsti, caur kuru tiek vests heroīns no Afganistānas. Pēc ANO datiem, Afganistāna ir lielākā heroīna ražotāja pasaulē, un narkotiku tirdzniecībai ir būtiska vieta tās ekonomikā.

"Pēdējos gados narkotiku pieplūdums no Afganistānas pastiprinājies. To varētu pat nosaukt par narkoagresiju. Gandrīz viss heroīns, kas tiek lietots Maskavā, nāk no turienes. Šī plūsma ir tik intensīva, ka jau var runāt par draudiem nacionālajai drošībai," sacījis Hvorostjans.

Krievijas medijos par lielu narkotisko vielu daudzumu konfiscēšanu tiek ziņots ļoti bieži. Nesen tika ziņots, ka Maskavas apgabalā konfiscēti 240 kilogrami heroīna.

Hvorostjans uzskata, ka tiesībsargāšanas iestādēm kopumā izdodas konfiscēt aptuveni desmito daļu no kopējā nelikumīgā narkotisko vielu apgrozījuma.

Mēģinājumus sagraut narkotiku tirdzniecības tīklu apgrūtina korumpētie miliči un valsts ierēdņi, viņš sacījis.

"Pērn mēs nosūtījām prokuratūrai materiālus par 55 amatpersonām no tiesībsargāšanas institūcijām, drošības dienestiem un armijas, kuras bija nolēmušas iedzīvoties no narkotikām. Šogad esam atklājuši vēl 12 šādus cilvēkus," piebildis narkotiku apkarošanas dienesta Maskavas nodaļas vadītājs.

Pēc Havorostjana teiktā, narkotiku tirdzniecība ir ārkārtīgi labi organizēta, jo bizness ir tik ienesīgs, lai nodrošinātu visu tehnisko procesu no audzēšanas līdz transportēšanai. "Par mums viņi ļoti interesējas un grib zināt visu - darbinieku ģimenes stāvokli, vājības, aizraušanās, radinieku darba vietas. Viņi aktīvi meklē vājās vietas mūsu rindās," viņš sacījis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!