Marsa gravitācijas pievilkts "Fēnikss" planētai tuvojās ar ātrumu 20 400 kilometri stundā. Tad zonde iegāja Marsa atmosfērā, kas samazināja ātrumu un ļāva zondei izlaist izpletni un iedarbināt dzinējus, lai lēnām nosēstos.
Īsu brīdi pēc nosēšanās NASA misijas kontroles centrs saņēma no zondes pirmos fotoattēlus, kuros redzama Marsa virsma.
Zonde uz Marsa pētīs augsni un ledu sasalušajos ziemeļu līdzenumos, kā arī iespējamo planētas apdzīvojamību.
Zonde "Fēnikss" aprīkota ar ekskavatora kausu un robota roku, kas būs spējīga ņemt iežu paraugus no viena metra dziļuma. Iegūtie paraugi tiks analizēti zondē ierīkotajā laboratorijā.
Iežu paraugi tiks uzkarsēti, lai noteiktu to gāzu sastāvu un konstatētu iespējamo mikroorganismu klātbūtni. Zonde arī ar lāzera stariem pētīs Marsa atmosfēru.
Ekspedīcijas mērķis ir izpētīt Marsa ziemeļu līdzenumu iespējamo apdzīvojamību.
NASA par nosēšanās vietu izvēlējās planētas ziemeļpolu, jo kosmosa zonde "Odyssey" abos Marsa polos pamanīja ledu.
Atšķirībā no "Spirit" un "Opportunity" zondēm, kas vēl joprojām atrodas uz Marsa, "Fēnikss" ir nekustīga zonde.
Finansu grūtībās nonākusī kosmosa aģentūra misiju apstiprināja galvenokārt tādēļ, ka tā neprasa pārāk daudz finansējuma. Uz "Fēnikss" izmatoti instrumenti, kas tika izstrādāti Marsa kosmiskajai zondei "Mars Polar Lander", kas nosēšanās laikā 1999.gadā ietriecās planētā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
