2002. gada NATO dalībvalstu samitā Prāgā galvenais jautājums būs Baltijas valstu uzņemšana aliansē, jo tās pēdējos gados sasniegušas lielu progresu. Šāda nostāja pausta NATO Parlamentārās asamblejas Politiskās komitejas vispārējā ziņojuma projektā "Transatlantisko attiecību un Eiropas drošības nākotnes galvenie jautājumi", kuru drīzumā izskatīs asamblejas sesijā Viļņā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ziņojuma autors Markuss Mekels tomēr uzskata, ka vairums NATO dalībvalstu varētu atbalstīt nevis Baltijas, bet gan Slovākijas un Slovēnijas uzņemšanu aliansē 2002. gadā.

Ziņojums sagatavots NATO Parlamentārās asamblejas sesijai Viļņā, kas notiks no 27. līdz 31. maijam un kurā apspriedīs ne tikai Balkānu drošības problēmas jautājumus, ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu, bet arī NATO paplašināšanās nākamo kārtu un citus drošības jautājumus.

Ziņojumā Mekels apskatījis četrus iespējamos paplašināšanās scenārijus, starp kuriem ir "nulles kārta" jeb paplašināšanās atlikšana. Tiek uzskatīts, ka, atceļot paplašināšanos līdz 2004.-2005. gadam, tiktu dots laiks atvilkt elpu un iespēja konsolidēties. Tomēr politiski šāds variants netiek uzskatīts par dzīvotspējīgu.

Kā nākamo Mekels min "lielo sprādzienu" - visu deviņu kandidātvalstu uzaicināšanu iestāties aliansē 2002. gadā. Šāds scenārijs likvidētu kandidātu atšķirības progresa līmenī un to stratēģiskajās prioritātēs. Tomēr autors uzskata, ka šis variants negūs atbalstu NATO dalībvalstu vidū.

Vēl iespējams ir "mini" paplašināšanās variants - jau pieminētā Slovākijas un Slovēnijas uzaicināšana. Abas valstis izvēlētas to progresa dēļ, kā arī tādēļ, ka abu valstu uzaicināšana tikai nedaudz pielabotu NATO teritorijas robežas.

Ceturtā iespēja ir vidusceļš. Šajā gadījumā, pēc autora uzskata, jebkurš cits lēmums, visticamāk, radīs lielas diskusijas starp tām valstīm, kuras atbalsta alianses paplašināšanos uz dienvidiem, un tām, kuras vēlētos NATO paplašināšanos ziemeļaustrumu virzienā.

Dānija un vairāki Baltijas atbalstītāji ASV pieprasa vismaz vienas, bet vislabāk visu triju Baltijas valstu uzņemšanu aliansē 2002. gadā. Mekels paredz, ka lēmums par Baltijas valstu uzņemšanu bez šaubām izraisīs karstas debates, īpaši saistībā ar lēmuma iespaidu uz attiecībām ar Krieviju.

Tā kā Krievija iebilst pret NATO paplašināšanos austrumu virzienā, ziņojumā piedāvāta iespēja aliansei mēģināt skaidrot savu politiku, pārliecinot Krieviju par to, ka Baltijas valstu integrācija NATO un ES stiprinātu arī Krievijas ilgtermiņa stabilitāti uz tās rietumu robežām.

Lai pārliecinātu Krieviju, ka paplašināšanās gadījumā Krievija netiks izslēgta no Eiropas sadarbības drošības politikā, būtu nepieciešams atbalstīt reformas un reālo sadarbību ar Krieviju. Ja Baltijas valstis kļūs par NATO dalībniecēm, nepieciešamas papildu sarunas par Kaļiņingradas apgabalu un ar to saistītajām Krievijas drošības interesēm.

ASV atbalsta paplašināšanās ideju, tomēr tā vēl nav ieņēmusi stingru nostāju šajā jautājumā. Jaunajai administrācijai jāiesniedz Kongresam ziņojums gadu pirms Prāgas saieta lēmuma par triju jauno dalībvalstu integrāciju un deviņu kandidātvalstu sasniegto progresu. Tādējādi ASV ir jānoformulē sava pozīcija paplašināšanās jautājumā jau līdz 2001. gada beigām.

BNS aptaujātā politoloģe Žaneta Ozoliņa pauda, ka NATO Parlamentārā asambleja ir tikai konsultatīva institūcija, tā nepieņem lēmumus, tādēļ pieminētie scenāriji nav jāuztver kā NATO apstiprināti scenāriji. Neskatoties uz to, ziņojumā iezīmēti reālie NATO paplašināšanās ceļi. "Nulles kārtu" Ozoliņa vērtē kā spēcīgu argumentu, jo līdz šim NATO nav izvērtējusi pirmās paplašināšanās kārtas, kad aliansē tika uzņemta Polija, Čehija un Ungārija, rezultātus, nav pat izstrādāti novērtēšanas kritēriji. Tomēr politoloģe uzsvēra, ka faktiski pirmā paplašināšanās kārta problēmas nav radījusi.

Visu deviņu kandidātvalstu uzņemšanu 2002. gadā Ozoliņa uzskata par "praktiski neiespējamu", tomēr visizdevīgāko Baltijas valstīm. Šis variants ir nereāls, jo alianses viens no galvenajiem principiem ir saliedētība, bet deviņu jaunu valstu uzņemšana šo saliedētību izjauktu.

Savukārt "mini" variants varētu realizēties citādi - uzņemot nevis Slovākiju un Slovēniju, bet gan citas valstis. "Varbūt tas var attiekties uz Baltijas reģionu," šādu minējumu izteica politoloģe.

Ozoliņa domā, ka NATO paplašināšanās jautājumā diez vai ņems vērā ģeogrāfiskos apsvērumus, jo daudz svarīgāki ir politiskie un ģeopolitiskie apsvērumi. Tādējādi nevar pateikt, vai paplašināšanās notiks vairāk dienvidu, vai ziemeļaustrumu virzienā.

Viņa pauda, ka NATO un Krievijas attiecībās šajā jautājumā viss ir atkarīgs tikai no Krievijas, jo NATO jau piedāvājusi šai valstij daudzpusīgas sadarbības iespējas, piemēram, "Partnerattiecības mieram".

Savukārt politologs Artis Pabriks BNS atzina, ka no Baltijas valstu drošības viedokļa visnepieņemamākais būtu "mini" modelis. Baltijas valstu interesēs būtu tikt uzaicinātām iestāties kopā ar Slovēniju un Slovākiju.

Pēc politologa uzskata, ja Baltijas valstis netiks uzņemtas 2002. gadā, tas samazinās ticamību NATO paplašināšanai.

Pabriks novērtēja, ka Baltijas valstīm šobrīd ir vislabākais laiks tikt uzņemtām, jo to neuzņemšanu interpretēs kā NATO novēršanos no Baltijas, un to apzinās arī NATO līderi. Tāpat negatīvas sekas var radīt Latvijas "atmešana" gan no ES, gan NATO paplašināšanās, īpaši iekšpolitikā, sekmējot pievēršanos austrumiem. Pabriks izteica šaubas, ka diezin vai vēl kādreiz Baltijas valstis atradīsies tik labā situācijā kā šobrīd.

Viņš pieļāva domu, ja Baltijas valstis netiek NATO 2002. gadā, uz ES varētu izdarīt iekšēju spiedienu kompensēt šo neveiksmi ar uzņemšanu ES. Tomēr politiski NATO iekļūt ir vienkāršāk nekā ES, kur bez politiskajiem aspektiem darbojas arī ekonomiskie.

Tomēr ES nevar kalpot par aizstājēju NATO, lai arī uzņemšanai vienā vai otrā organizācijā varētu būt netieša savstarpēja saistība, domā politologs.

NATO Parlamentārā asambleja sanāk kopā divreiz gadā - pavasara un rudens plenārsesijās, kad četras komitejas satiekas sesijās, lai pārspriestu ziņojumus un rezolūcijas, kā arī lai tiktos ar valdību pārstāvjiem un ekspertiem. Asamblejas rekomendācijas tiek nosūtītas Ziemeļatlantijas padomei tālākas rīcības veicināšanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form