Krievijas militārā doktrīna, kas apstiprināta februārī, bet kuru līdz šim prezidenta pienākumu izpildītājs Vladimirs Putins vēl nav parakstījis, ir solis nepareizā virzienā attiecībās ar rietumiem, pirmdien sacīja NATO spēku virspavēlnieks Eiropā.
"Šī jaunā stratēģija ir novēršanās no iepriekšējās pieaugošās atklātības un sadarbības politikas ar rietumiem, kuru Krievijas militārie spēki sāka deviņdesmito gadu sākumā," teica NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Veslijs Klārks vizītes laikā Lietuvā.

Februārī Krievijas Drošības padome apstiprināja jaunu militāro doktrīnu, kas aizvietotu 1993.gadā pieņemto doktrīnu, izmainot Krievijas aizsardzības taktiku.

Lai gan doktrīna vēl nav publicēta, amatpersonas izteikušās, ka, pēc doktrīnas, Krievija nevarēs atvairīt NATO konvenciālo spēku uzbrukumus bez kodolieroču pielietošanas.

Pirms doktrīnas pieņemšanas Krievijas attiecības ar rietumvalstīm būtiski pasliktināja Kosovas konflikts.

Doktrīnas galīgo variantu, domājams, Putins parakstīs divu mēnešu laikā.

"Es esmu mazliet noraizējies par to, kā šajā Krievijas doktrīnā tiek uztverta pasaule," viņš pauda, piebilstot, ka Krievija vairāk vēlas aizsargāt savas intereses nekā sadarboties.

Klārks sacīja, ka "būtu vēlama šīs doktrīnas pārskatīšana, lai lielāku vietu piešķirtu sadarbības un labvēlīgu attiecību politikai".

NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons oktobrī teica, ka alianse ir noraizējusies par doktrīnas konfrontējošo toni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit