Robertsons norādīja, ka, uzņemot jaunas dalībvalstis, NATO paplašina to valstu loku, kurā tiek garantēta demokrātija, un tas pats par sevi ir sasniegums.
Nosaukto valstu oficiālā uzņemšana notiks pēc tam, kad visas 19 dalībvalstis būs ratificējušas katras jaunās dalībvalsts uzņemšanas līgumu.
Oficiāls uzaicinājums iestāties NATO ir vainagojums Latvijas pēdējo 10 gadu ārpolitiskajiem centieniem. Daudzi analītiķi uzsvēruši, ka Baltijas valstu iekļaušana NATO iezīmē aukstā kara beigas, kā arī nodrošina šo valstu neatgriezenisku valstisko neatkarību.
Ja visas šīs valstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovākija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija - tiks uzņemtas, tā būs iespaidīgākā alianses paplašināšanās kopš tās nodibināšanas 1949.gadā. Pašlaik NATO ietilpst ASV, Kanāda Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Spānija, Portugāle, Norvēģija, Dānija, Islande, Grieķija, Turcija, Polija, Čehija un Ungārija.
NATO amatpersonas prognozē, kas šis process varētu noslēgties līdz 2004.gada maijam. Salīdzinājumam - Čehija, Polija un Ungārija uzaicinājumu iestāties NATO saņēma 1997.gada 8.jūlijā, bet oficiāli tika uzņemtas 1999.gada 12.martā.
Kā ziņots, šodien Čehijas galvaspilsētā Prāgā sākas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas divu dienu samits. Šis ir pirmais NATO samits, kas notiek kādā postkomunistiskā zemē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
