Neskaidrība par Sīrijā nolaupīto bīskapu likteni
Foto: AFP/Scanpix

Nav skaidrs, kur atrodas pirmdien Sīrijā nolaupītie un otrdien it kā atbrīvotie pareizticīgo bīskapi no Alepo pilsētas, trešdien vēsta raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sīrijas Pareizticīgās baznīcas Alepo bīskaps Johanna Ibrahims un Grieķu pareizticīgās baznīcas Alepo bīskaps Buloss Jazidži nolaupīti pirmdien, kad bijuši ceļā no Turcijas robežas uz ziemeļu pilsētu Alepo. Otrdien vakarā Francijas organizācija "Oeuvre d'Orient", kas iestājas par kristiešu tiesībām Tuvajos Austrumos, ziņoja, ka garīdznieki ir atbrīvoti.

Tomēr ar bīskapiem saistīti avoti stāsta, ka ģimenes joprojām nezina nekā par savu tuvinieku likteni un atrašanās vietu, uzzināja BBC.

Jau vēstīts, ka Garīdznieki nolaupīti uz ceļa, kas no Turcijas robežas ved uz Alepo pilsētu, informēja opozīcijas Sīrijas Nacionālās koalīcijas pārstāvis. Tikmēr kristieši no Alepo aģentūrai AFP pastāstīja, ka uzbrucēji nogalinājuši bīskapu šoferi.

Sīrijas valsts televīzija ziņoja, ka bīskapus, kuri nodarbojušies ar "humānās palīdzības darbu" Alepo lauku apvidū, nolaupījusi "bruņotu teroristu grupa".

Lai gan cilvēku nolaupīšanas gadījumi Sīrijā divus gadus ilgušo nemieru laikā kļūst arvien biežāki, šī ir pirmā reize, kad nolaupīti tik augsta ranga krtistiešu garīdznieki.

Pirms sacelšanās sākuma pārsvarā sunnītu musulmaņu apdzīvotajā Sīrijā bija aptuveni 10% kristiešu. Pirms nedēļas intervijā BBC Arābu dienestam bīskaps Ibrahims norādīja, ka ir optimistiskas par kristiešu nākotni Sīrijā.

Prezidenta Bašara al Asada valdība cer saglabāt kristiešu atbalstu režīmam, kas balstās bailēs par to, kas varētu notikt pie varas nokļūstot radikālajiem sunnītu musulmaņiem. Tomēr daļa kristiešu izvēlējušies pieslieties opozīcijai, norāda BBC.

Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta  ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Sīrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form