Pa Krievijas "tuvējam ārzemēm" tumšās naktīs auļo jātnieks bez galvas, cenšoties iebiedēt neatkarīgās kaimiņvalstis un kurinot jauna aukstā kara draudus, un šīs rēgs nav neviens cits kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, raksta avīze "New York Times".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ir daudz piemēru, kā Putins cenšas iebiedēt kaimiņvalstis, sākot no Gruzijas un beidzot ar Igauniju vai tādu mazu, skaistu valsti kā Latviju, taču viskliedzošākais no šiem piemēriem ir Putina sazvērestība, lai nosēdinātu Ukrainas prezidenta krēslā prokrievisku marioneti, norāda laikraksts.

Ja vien līdz atkārtotajai balsošanai 26.decembrī reformu piekritēju nometnes kandidāts Viktors Juščenko necietīs autoavārijā, kas ir iecienīts paņēmiens, kā tikt vaļā no Ukrainas demokrātiem, tad, iespējams, ar laiku izdosies uzzināt, kas viņu mēģināja noindēt ar dioksīnu.

Iepriekšējā vakarā pirms saindēšanās simptomu parādīšanās Juščenko pusdienoja kopā ar Ukrainas Drošības dienesta vadītāju, kurš pats gan, kā likās, bijis noskaņots par labu reformu piekritējiem. "New York Times" pieļauj iespēju, ka reformu pretinieki Drošības dienestā atkal ķērušies pie vecajiem paņēmieniem un ka ar viņiem savā "bagātīgajā indēšanas pieredzē" dalījušies Krievijas speciālie dienesti, kas ar ukraiņu kolēģiem uztur ciešu sadarbību.

Pierādījumu, kas apliecinātu Krievijas līdzdalību Juščenko noindēšanas mēģinājumā, pagaidām nav. Nav arī pierādīts, ka indēšanas mēģinājums noticis tieši minēto pusdienu laikā. Tomēr Ukrainā joprojām daudz runā par iespējamo Maskavas saistību ar šo notikumu, tā kā Krievija centusies iejaukties kampaņā pa visiem iespējamajiem ceļiem.

Nav šaubu, ka Krievija arī slepkavību neuzskata par peļamu līdzekli savu mērķu sasniegšanai. Februārī divi Maskavas slepenie aģenti Katarā sarīkoja atentātu pret bijušo Čečenijas prezidentu Zelimhanu Jandarbijevu, ko Krievija uzskatīja par teroristu, uzspridzinot viņa mašīnu brīdī, kad viņš nāca laukā no mošejas, atgādina avīze. Kā pēc visu lietas materiālu izpētīšanas atzina Kataras tiesnesis, rīkojumu iznīcināt bijušo Čečenijas vadītāju devusi Krievijas vadība.

Rietumi kļūdījušies Putina vērtējumā - viņš nepavisam nav "Jeļcina versija skaidrā prātā", drīzāk jau Pinočeta vai Franko krieviskots variants, kas savu valsti nebūt neved uz demokrātiju un brīvo tirgu, bet gan uz fašismu, brīdina laikraksts.

Putins Krieviju izvedis no kreisās diktatūras un ved uz labējo diktatūru - faktiski izdarījis apmēram to pašu, ko Ķīnas līderi. Putins, tāpat kā savulaik Musolīni, Franko, Pinočets vai Paks Čonhi, parādījās tādā sabiedrībā, kas cieta no saimnieciska un politiska haosa. Viņiem visiem izdevās konsolidēt varu, lielākoties pateicoties spējai ieviest kārtību un "panākt, lai vilcieni un lidmašīnas kursē pēc noteiktā grafika".

Tieši tāpēc Putinu joprojām atbalsta aptuveni 70% Krievijas iedzīvotāju - viņš guvis saimnieciskus panākumus, valsts ekonomikas pieaugums sasniedz 5%-10%. Kā liecina aptauja, ko veicis "Pew Research Center", Krievijā šobrīd ir pateicīga augsne "putinokrātijai" - krievi mēdz teikt, ka spēcīgs līderis viņu problēmas var atrisināt labāk nekā demokrātiska pārvaldes forma.

Kā raksta "New York Times", pat fašistiska Krievija tomēr būtu daudz labāka par komunistisku Krieviju. Komunisms kā ekonomiskā sistēma ir izgāzies, turpretī gan Franko Spānijā, gan Pinočeta Čīlē, gan citās valstīs izdevās panākt solīdu ekonomikas pieaugumu, izveidot vidusšķiru un slēgt starptautiskus līgumus, tādējādi galu galā radot augsni demokrātijai. Pienāks laiks un mēs pieredzēsim arī Maskavā tādas pašas demokrātijas piekritēju demonstrācijas kā nupat Kijevā, prognozē laikraksts.

Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāiesaista Krievija dialogā un jāatbalsta tās ekonomiskā attīstība, kas varētu radīt pamatus šādai politiskai revolūcijai un mazinātu risku, ka Krievija, pazemota un nocietinājusies, ieslīgtu sazvērestību teorijās un ksenofobijā līdzīgi arābu pasaulei. Patiesībā tas ir pašas ASV interesēs, piemēram, no kodolpotenciāla savaldīšanas viedokļa, tomēr ir svarīgi arī palikt pareizajā barikāžu pusē.

Atklātāk un prasīgāk jāvēršas pret nežēlību Čečenijā, pret Krievijas militāro iejaukšanos Gruzijas un Moldovas iekšējās lietās, pret masu saziņas līdzekļu apspiešanu Krievijā un to koncernu izlaupīšanu, kuri neklanās Putinam pienācīgi zemu, norāda "New York Times".

Laikraksts izteicis gandarījumu, ka ASV valsts sekretārs Kolins Pauels nav ļāvis Putinam iebiedēt Vašingtonu Ukrainas jautājumā. Vairs nedrīkst pieļaut šādu biedēšanu arī citos jautājumos - ir jāpalīdz viņam atrast savu galvu. Ja Baltijas valstu pilsoņi un Ukrainas drosminieki spēj nostāvēt pret Putinu, spēsim arī mēs, raksta "New York Times".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form