Kvazikristāli līdzīgi kā "parastie" kristāli un amorfie ķermeņi ir viena no cieto ķermeņu struktūras organizācijas formām. Tiem piemīt parastajiem kristāliem aizliegtās simetrijas asis - septītās, astotās, desmitās, divpadsmitās un citas pakāpes - kas nav pieļaujamas klasiskajā kristalogrāfijā.
Šehtmans ieguva pirmo kvazikristālu struktūras attēlu 1982. gadā, pētot ātri sasaldētu alumīnija un mangāna sakausējumu. Atšķirībā no ierasto kristālu izskata, kvazikristālu zīmējums nav periodisks. Šehtmana iegūtie rezultāti saņēma pretrunīgu vērtējumu no citiem zinātniekiem. Aizstāvot savus uzskatus, Šehtmanam pat nācās pamest pētnieku komandu ar kuru viņš strādāja.
Vēlāk dabā tika atklātas vielas ar kvazikristālisku struktūru. Tās izceļas ar vāju elektrības un siltuma vadītspēju. Zinātnieki apsver dažādus šo efektu izmantošanas veidus, taču pagaidām kvazikristālu pētījumi ir fundamentālās zinātes joma bez plaša praktiska pielietojuma.
Kā ziņots, Nobela prēmijas apmērs ir 10 miljoni zviedru kronu ( 700 000 latu). Prēmija tiks pasniegta 10. decembrī, prēmijas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
