Foto: AFP/Scanpix
Vairākums norvēģu uzskata par nepieklājīgu ASV prezidenta Baraka Obamas lēmumu šonedēļ nepiedalīties vairākos oficiālos ar Nobela miera prēmijas pasniegšanu saistītas programmas pasākumos Oslo, liecina trešdien publiskotie aptaujas rezultāti.

Obama oficiāli saņems balvu Oslo pilsētas valdē paredzētajā ceremonijā, taču līdz minimumam ierobežos savu līdzdalību parasti plānotajos pasākumos.

Ņemot vērā divus karus Afganistānā un Irākā un ekonomiskās krīzes sekas, ASV līderis atteicies piedalīties tradicionālajās pusdienās kopā ar Norvēģijas karali un atšķirībā no iepriekšējiem laureātiem nerīkos preses konferenci un neieradīsies viņam par godu rīkotajā Nobela koncertā pēc balvas pasniegšanas ceremonijas.

Kā liecina laikrakstā "Verdens Gang" publicētie institūta "InFact" aptaujas rezultāti, 44% no 1000 aptaujātajiem iedzīvotājiem teica, ka no Obamas puses ir nepieklājīgi atteikties no pusdienām kopā ar karali, bet 34% uzskata, ka tas nav nekas sevišķs.

Vairāk nekā puse - 53% - teica, ka nav pieklājīgi neierasties uz Nobela koncertu, bet 27% bija pretējās domās.

Obama ieradīsies Oslo ceturtdienas rītā un aizbrauks piektdienas rītā, uzturoties Norvēģijas galvaspilsētā mazāk nekā 24 stundas. Oficiālā Nobela programma parasti ilgst trīs dienas.

"Aiz šī lēmuma slēpjas vēss un stratēģisks reālpolitikas novērtējums," laikrakstam "Verdens Gang" teica sabiedrisko attiecību eksperts Hjells Terje Ringdāls. "Tas ir gudrs gājiens, jo viņš vēlas izturēties neuzkrītoši un neļaut [Nobela] medaļai spīdēt pārāk spoži."

Savukārt Baltais nams, komentējot Obamam veltītos pārmetumus, atzina, ka daudziem varētu šķist nepieņemama Nobela Miera prēmijas pasniegšana cilvēkam, kurš nule kā paziņojis par papildspēku nosūtīšanu uz Afganistānu.

Obama balvu saņems kā "kara prezidents", sacīja prezidenta pārstāvis Roberts Gibss.

Kā liecina Kvinipiaku universitātes veiktais pētījums, 66% respondentu uzskata, ka Obama nav pelnījis prestižo apbalvojumu. Savukārt tikai 26% amerikāņu šķiet, ka valsts vadītājs tiks apbalvots pēc nopelniem.

Nobela komiteja šonedēļ atkārtoti aizstāvēja savu pretrunīgi vērtēto lēmumu, norādot, ka lielākā daļa ASV prezidentu saskārusies ar konfliktiem un karu, taču Obamam izdevies ASV ārpolitikā atvērt jaunu lapaspusi.

Obama "lielāku uzmanību pievērsis starptautiskajai sadarbībai, Apvienoto Nāciju Organizācijai, dialogam, sarunām, cīņai pret klimata izmaiņām un atbruņošanās veicināšanai", norādīja Norvēģijas Nobela institūta vadītājs Geirs Lundestads.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!