"Kamēr vien Īslande pilda savas saistības un turpina [ekonomikas stabilizēšanas] programmu, Norvēģija uzskata, ka arī mums vajadzētu darīt to pašu," uzsvēra Norvēģijas ārlietu ministrs Jūnass Gārs Stēre.
"Un Ziemeļvalstīm vajadzētu aicināt SVF turpināt [Īslandes atbalsta] programmu, kā plānots," pēc tikšanās ar Īslandes finanšu ministru Steingrimuru Sigfusonu norādīja Stēre.
Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija jūlijā parakstīja vienošanos par 1,78 miljardu eiro (1,25 miljardu latu) aizdevuma piešķiršanu Īslandei. Savukārt SVF grūtībās nonākušajai valstij solīja piešķirt 2,1 miljardu dolāru (1,02 miljardus latu).
Ziemeļvalstu aizdevums paredzēts izmaksāšanai vairākās daļās, balstoties uz Īslandes tautsaimniecības progresu.
Pirmo maksājumu 300 miljonu eiro apmērā Reikjavīka saņēma decembra vidū. Norvēģija kopumā Īslandes aizdevumam piešķīrusi 480 miljonus eiro.
Taču Īslandes prezidenta Olafura Ragnara Grimsona lēmums neparakstīt likumprojektu par kompensāciju izmaksāšanu radījis šaubas, vai Reikjavīka saņems turpmākos maksājumus.
Kā jau ziņots, Grimsons otrdien atklāja, ka neparakstīs likumprojektu par kompensācijām Lielbritānijas un Nīderlandes pilsoņiem, kas zaudēja savus depozītus bankrotējušās Īslandes bankas "Landsbanki" Nīderlandes un Lielbritānijas struktūrvienībā "Icesave".
Tā vietā viņš ierosinājis šo jautājumu izlemt referendumā.
31.decembrī Īslandes parlaments apstiprināja likumprojektu, kurā noteikts, ka valdība pārskaitīs 3,8 miljardus eiro (2,67 miljardus latu) Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām, lai atlīdzinātu kompensācijas, kuras tās izmaksāja saviem pilsoņiem, sedzot bankrotējušajā Īslandes bankā zaudētos noguldījumus.
Kompensāciju izmaksāšana britu un nīderlandiešu noguldītājiem ir pretrunīgi vērtēts darījums, kritizētājiem norādot, ka tagad vienkāršajiem īslandiešiem nāksies kompensēt bezatbildīgu baņķieru radītos zaudējumus.
SVF pēc Īslandes prezidenta lēmuma paziņoja, ka "konsultēsies ar citām valstīm par programmas finansēšanu".
Taču Īslandes finanšu ministrs piektdien apstiprināja, ka Reikjavīka pildīs savas starptautiskās saistības.
Referenduma datums vēl nav noteikts. Kā viena no iespējām tiek minēta 20.februāris. Savukārt Sigfusons norādīja, ka referendums varētu notikt "marta sākumā".
"Ja uzvarēs "nē", krīze nebūs atrisināta, un mums būs jāmeklē citas alternatīvas vai risinājumi. Mēs tā vienkārši nedrīkstam padoties," viņš paziņoja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
