Norvēģijas cietums plāno algot cilvēkus, kas pavadīs laiku kopā ar Breiviku  (45)

Ja tiesa atzīs Breiviku par garīgi pieskaitāmu un piespriedīs viņam cietumsodu, cietumā viņam nebūs iespējas kontaktēties ar citiem ieslodzītajiem, lai izvairītos no iespējas, ka viņš saņem ķīlniekus, laikrakstam teica Oslo Ilas cietuma direktors Knuts Bjarkeids.

"Daudzi no pasākumiem saistībā ar Breiviku tiek veikti, lai izvairītos no ķīlnieku saņemšanas, kas būtu vienīgais veids kā pārvarēt visus apsardzes līmeņus, kas viņu šķir no brīvības," cietuma direktors teica VG.

Lai ekstrēmistu neatstātu pilnīgā vienatnē, stingrā režīma cietums Oslo ziemeļrietumos varētu atļaut, ka viņš ar apsargiem spēlē sporta spēles, kā arī noalgot kādu, kas ar Breiviku pavada laiku, piemēram, spēlējot šahu, piebilda Bjarkeids.

"Plānojam, ka ap viņu būs profesionāļi - darbinieki un algots personāls," viņš skaidroja, neatklājot, cik šādi pasākumi varētu izmaksāt.

Norvēģijas likumi aizliedz cietumniekus ilgstoši turēt pilnīgā izolācijā, jo tas tiek uzskatīts par nesamērīgi cietsirdīgu sodu.

Pērn 22.jūlijā Breiviks sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 69 cilvēkus.

Breiviks ir apsūdzēts par terorakta un apzinātu slepkavību īstenošanu. Maksimālais sods, kas draud par šādām apsūdzībām, ir līdz pat 21 gadu ilgs ieslodzījums, lai gan šo termiņu var pagarināt.

Ja tiesa viņu atzīs par garīgi slimu, viņam var noteikt piespiedu ārstēšanos psihiskās aprūpes iestādē.

Breiviks ir atzinies abu uzbrukumu sarīkošanā, tomēr viņš neatzīst vainu krimināli sodāma nozieguma pastrādāšanā, uzstājot, ka tie bija "cietsirdīgi, bet nepieciešami " uzbrukumi. Savā liecībā otrajā prāvas dienā 17.aprīlī ekstrēmists sarīkoto bumbas sprādzienu un apšaudi Norvēģijas valdošās Darba partijas jaunatnes organizācijas nometnē raksturoja kā preventīvus pasākumus, lai aizsargātu etniskos norvēģus un izvairītos no Eiropas kultūras kara ar musulmaņiem, tādēļ lūdza tiesu viņu attaisnot izvirzītajās apsūdzībās par terorakta un apzinātu slepkavību īstenošanu. Viņš norādīja, ka darītu to atkal, ja būtu tāda iespēja.