Modernais Londonas Tūkstošgades tilts 2000.gadā sācis šūpoties, liekot to slēgt divas dienas pēc atklāšanas, nevis tehniskas problēmas, bet gan dabas fenomena dēļ, noskaidrojuši eksperti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Speciālisti konstatējuši, ka, lielam pūlim ejot pāri tikai gājējiem paredzētajam tiltam tā atklāšanas dienā 2000.gada jūnijā, tilts sācis šūpoties parādības, kas zināma kā kolektīvā sinhronizācija, dēļ.

Eksperts Stīvens Strogacs no Kornela Universitātes ASV Ņujorkas štata Itakas pilsētā pavēstīja, ka tilts sācis šūpoties, jo cilvēki, kas katrs gājis pāri tiltam savā ātrumā un pilnīgi neorganizēti, nejauši to darījuši sinhroni.

"Kāpēc viņi visi sāka iet kopsolī? Viņi to darīja neapzināti. Par to neviens nebija iedomājies un inženieri to nebija gaidījuši," teica Strogacs.

Viņš norādīja, ka inženieri, projektējot tiltus, nekad neparedz kolektīvās sinhronizācijas iespēju.

Lai rastos kolektīvā sinhronizācija, ir nepieciešamas noteiktas sagadīšanās. Londonas tilta gadījumā tie bija cilvēku pūļi, kas gāja pār elastīgo tiltu, kura vibrācijas pilnībā atbilda gājēju soļu biežumam.

Tūkstošgades tilts savieno Sentpola Katedrāli Temzas ziemeļu krastā ar Teita Modernās mākslas galeriju upes dienvidu krastā. Šis tilts ir viens no celtniecības projektiem, ko, atzīmējot tūkstošgades miju, bija pasūtījusi premjerministra Tonija Blēra valdība.

Tūkstošgades tilts, kas daļēji būvēts no alumīnija, pārmērīgas šūpošanās dēļ tika slēgts divas dienas pēc tā pirmās atklāšanas 2000.gada jūnijā. 2002.gada februārī tas atkal tika atvērts gājējiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form