Vakcīnas nosaukums ir "Sputnik V", tā ir tieša atsauce uz Aukstā kara laiku kosmisko sacensību.

Ar izdevēja atļauju portālam "Delfi" ir ekskluzīvas tiesības latviešu valodā pārpublicēt neatkarīgā Krievijas medija "Republic.ru" (bijušais "Slon.ru") rakstus. Sadarbību uzsākam 2019. gadā.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krievijas Federācijas (KF) prezidents Vladimirs Putins paziņojis par pasaulē pirmo reģistrēto, Krievijas Veselības aizsardzības ministrijas izstrādāto koronavīrusa vakcīnu, uzsverot, ka to jau sev atļāvusi ievadīt viena no viņa meitām. Vakcīna tika nodēvēta par "Sputnik V" – ziņu aģentūra "Reuters" tajā saskatīja tiešu atsauci uz Aukstā kara laika kosmisko sacensību.

Pēc prezidenta teiktā, vakcīna, kuru Krievijas akadēmiķa Nikolaja Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrs izstrādājis sadarbībā ar Krievijas tiešo investīciju fondu, ir efektīva un veido pastāvīgu imunitāti. Sabiedriskā apritē tā nonāks 2021. gada 1. janvārī. Pirms tam Veselības aizsardzības ministrija solīja uzsākt iedzīvotāju masveida vakcinēšanu jau oktobrī.

"Mēs uzskatām, ka vispirms vakcīna jāpiedāvā cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar inficētajiem. Tie ir medicīnas darbinieki. Kā arī tiem, no kuriem atkarīga bērnu veselība, tie ir skolotāji," precizēja Veselības aizsardzības ministrijas galva Mihails Muraško.

Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirils Dmitrijevs paziņoja, ka Krievija sadarbībā ar ārvalstu partneriem gada laikā spēj saražot vairāk nekā 500 miljonus vakcīnas devu piecās valstīs. Vakcīnas izstrādē investēti apmēram 4 miljardi rubļu (aptuveni 46 078 200 eiro – red.), un ražotāji jau saņēmuši pasūtījumu vairāk nekā miljarda vakcīnas devām no 20 valstīm. Klīnisko pētījumu organizāciju asociācija (KPOA, tās sastāvā ir tādas farmakoloģijas kompānijas kā "Bayer", "Novartis", "Pfizer") aicinājusi KF Veselības aizsardzības ministriju atlikt šīs vakcīnas valsts reģistrāciju līdz klīnisko pētījumu trešās fāzes veiksmīgai pabeigšanai. Asociācijas eksperti uzskata, ka vēlme sasteigt procesu ir "vakcīnu pionieru laikmeta varonīgās paradigmas palieka". Veselības aprūpes uzraudzības dienesta vadītāja vietniece Valentīna Kosenko atbildēja, ka farmācijas uzņēmumu pretenzijas pret Krievijas vakcīnu balstītas neziņā par pētījumu rezultātiem.

"Kādēļ visas, izņemot Krievijas, korporācijas ievēro noteikumus?! Klīnisko pētījumu veikšanas noteikumi ir rakstīti asinīm, tos nedrīkst pārkāpt!" telefona intervijā aģentūrai "Bloomberg" paziņoja KPOA izpilddirektore Svetlana Zavidova. "Tā ir Pandoras lāde, mēs nezinām, kas notiks ar cilvēkiem, kuri ļaus savā organismā ievadīt nepārbaudītu vakcīnu."

Viņai oponē Kirils Dmitrijevs: "Krievija KPOA paziņojumu uzskata par daļu no vairāku Rietumu farmācijas kompāniju konkurences cīņas, kuras vēlas dominēt vakcīnu tirgū un nevēlas konkurenci. Krievijas Veselības aizsardzības ministrija ievēros visas reģistrācijai nepieciešamās procedūras, nekas netiks apiets."

Arī Pasaules Veselības organizācijas dalībvalstu mehānisma par nestandarta un viltotiem medikamentiem viceprezidents Sergejs Glagoļevs uzskata, ka Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiku izraisa konkurences apsvērumi. Saskaņā ar viņa teikto: "KPOA ir organizācija, kas apvieno farmācijas kompānijas, galvenokārt ārzemju. Atbilstoši man pieejamai informācijai dažas no tām izstrādā savas pretvīrusa vakcīnas."

"Sputnik V" lietošanas instrukcijā kā svarīgākais norādīts: "Antiķermeņu titrs pašlaik nav zināms. Aizsardzības efekta ilgums nav zināms. Klīniskie pētījumi epidemioloģiskās efektivitātes noteikšanai nav veikti." Personu lokam, kam ir piekļuve vakcīnai, noteikts vecuma ierobežojums – no 18 līdz 60 gadiem. Starp nevēlamajiem faktoriem minēti: personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, grūtniecība, kā arī paaugstināts jutīgums pret vakcīnas komponentiem, smagas alerģiskas saslimšanas, infekcijas un citu slimību saasinājumi. Vakcīnas veikšanas laikā ķermeņa temperatūra nedrīkst pārsniegt 37 grādus.

Portāls "REPUBLIC" noskaidroja, ko par pirmo reģistrēto pretvīrusa vakcīnu domā Krievijas un ārzemju eksperti.

Irina Jakutenko, molekulārbioloģe, zinātniskā žurnāliste:

"Kādēļ vakcīna izstrādāta tik ātri? Viņiem bija MERS (Tuvo Austrumu respiratorais sindroms) iestrādes. Arī tur tika izmantota adenovīrusa vakcīna, tā tieši tāpat izstrādāta uz divu atšķirīgu adenovīrusa celmu bāzes, un nepieciešama divreizēja vakcinēšana. Tagadējās vakcīnas izstrādātāji vienkārši aizstājuši daļu, kas ietilpst adenovīrusā: agrāk tā bija olbaltumviela no MERS apvalka, tagad tā vietā ir olbaltumvielas daļa no SARS-CoV-2 apvalka, kas pieķeras cilvēka receptoriem. Tehniski tas nav sarežģīti, tas ir uzdevums ceturtā kursa bioloģijas studentam.

Taču ir svarīgi noskaidrot, vai tas viss darbojas nekaitīgi, vai nav gaidāmi nekādi pārpratumi – bet tie ir iespējami, jo mēs taču runājam par bioloģiskām sistēmām un to mijiedarbību – un vai neveidojas kādas neparedzētas blaknes. Neparedzamas blaknes iespējams konstatēt, vienīgi ilgstoši novērojot brīvprātīgos. Šo vakcīnu izstrādāja un testēja burtiski dažus mēnešus, un ilgstoši novērot brīvprātīgos nav bijis iespējas. Tajā pašā laikā Veselības aizsardzības ministrija apgalvo, ka vakcīna izstrādā stabilu imunitāti uz vismaz diviem gadiem. Ņemot vērā, ka vakcinētie ir novēroti tikai dažus mēnešus, nav skaidrs, uz kāda pamata izdarīts šāds slēdziens.

Pašlaik ir veikta reģistrācija, kas ļauj ne tikai uzsākt pētījuma trešo posmu, bet arī masveidā vakcinēt cilvēkus līdz tā noslēgumam. Agrāk veselības aprūpes ierēdņi stāstīja, ka vakcinēšanu plānots uzsākt jau oktobrī. Taču pētījuma trešais posms sāksies tikai tagad, tas ir, masveida vakcinēšana notiktu tam paralēli. Un tas, protams, ir nepareizi. Ja pēkšņi izrādīsies, ka vakcīnai ir neparedzamas blaknes, un daudzi cilvēki jau būs paspējuši vakcinēties, varam nonākt ļoti nepatīkamā situācijā. Pārbaužu ilgtermiņa protokoli nav izdomāti tāpat vien – mēs taču šo preparātu gatavojamies piedāvāt miljoniem veselu cilvēku."

Artjoms Elmuratovs, firmas "Genotek" attīstības direktors, līdzdibinātājs un direktoru padomes loceklis (maija sākumā Krievijas Veselības aizsardzības ministrija akceptēja šīs firmas izstrādāto Covid-19 testu):

"Būtiski uzreiz minēt, ka neesmu vakcīnu eksperts, taču, protams, sekoju notikumu attīstībai. Ātrums, kādā tika izstrādāta vakcīna, mani pārsteidz. Turklāt Gamaleja centram, kas šo vakcīnu izstrādāja, ir laba reputācija. Mēs, "Genotek", kopā ar viņiem esam veikuši daudzus projektus genomu izpētē, tajā skaitā arī tādus, kas saistīti ar vakcīnām. Un man palicis ļoti labs iespaids. Tas dod cerību, ka izstrāde un pētījumi ir veikti rūpīgi."

Savukārt citādi domā "Global Virus Network" (starptautiska virusologu koalīcija) loceklis Konstantīns Čumakovs: "No zinātnes viedokļa nav iespējams pierādīt vakcīnas efektivitāti, neveicot klīnisko pētījumu trešo posmu. Pielietot to visas valsts mērogā pirms trešā posma rezultātu iegūšanas – tā ir avantūra, krievu rulete," viņš izteicies laikrakstā "The Washington Post".

Uz ziņu par Krievijā radīto vakcīnu reaģējuši arī ārvalstu eksperti. Vācu virusologs Jonass Šmits-Čanazits no Bernharda Nohta institūta Hamburgā par vakcīnu izsakās skeptiski: "Joprojām nav publicēti nekādi fakti par vakcīnu, un tas rada zināmas grūtības. Es ļoti atturīgi izturos pret atļauju to izmantot." Doktors Šmits-Čanazits atceras neveiksmīgu vakcinācijas kampaņu Filipīnās pret Denges drudzi (akūta infekcijas slimība, ko izraisa tropu drudža vīruss (Dengue virus) – red.). Iedzīvotāji toreiz masveidā sāka atteikties no potes, kas izraisīja saslimstības uzliesmojumu. "Iedzīvotājiem bija visas tiesības neuzticēties vakcīnai, cilvēki jutās kā izmēģinājuma dzīvnieki," piebilst ārsts.

Vācijas Federālās ārstu kameras vadītājs Klauss Reinhards Krievijas Veselības aizsardzības ministrijas rīcību nodēvēja par eksperimentu ar cilvēkiem. "Vakcinēt veselas iedzīvotāju grupas šajā [pētījumu] stadijā ir vienkārši bezatbildīgi!" viņš akcentē.

"Krievija būtībā veic milzu eksperimentu visas valsts mērogā," uzskata Aifers Ali, Vorikas Universitātes Biznesa skolas eksperts no Lielbritānijas. Ar viņu vienisprātis ir Fransuā Ballu no Londonas Universitātes koledžas Ģenētikas institūta: "Tas ir muļķīgs un bezatbildīgs lēmums. Par katastrofu kļūtu jebkura ar Krievijas vakcinēšanas kampaņu saistīta problēma, ne tādēļ vien, ka tā kaitēs cilvēkiem, bet arī tādēļ, ka vairos vakcinācijas pretinieku skaitu sabiedrībā." Londonas Impērijas koledžas imunoloģijas profesors Denijs Altmans uzskata, ka "kopējais zaudējums", kas radīsies, ieviešot šādu vakcīnu – kuras efektivitāte un drošība nav zināma –, "mūsu jau tā samilzušās problēmas padarīs nepārvaramas".

Arī ārzemju politologi kritizē Krievijas agresīvo stratēģiju, kas vērsta uz to, lai uzvarētu sacensībā par vakcīnu. "The Washington Post" atgādina, ka Ķīnā jau atļauts (tikai armijā) izmantot vienu no šajā valstī izstrādātajām vakcīnām, nesagaidot pierādījumus par tās efektivitāti un drošību.

"Tas maina visus noteikumus, viņi tos apiet ar līkumu," norāda Starptautisko un stratēģisko pētījumu centra (Vašingtona) vecākais viceprezidents Džejs Stīvens Morisons. "Putinam vajadzīga uzvara. Tas atgādina stāstus par padomju pirmo kosmisko pavadoni, par pagājušajiem padomju zinātnes triumfa laikiem. Tas iedarbina Krievijas propagandas mašīnu pilnā kaujas gatavībā. Domāju, ka tam būs drausmīgas sekas."

Starptautiskā sabiedrība satraucas, ka Krievija varētu noklusēt šīs vakcīnas izmantošanas negatīvās sekas. Tāpat, kā uzskata Morisons, pastāv aizdomas, ka cilvēkus vienkārši piespiedīs vakcinēties, piedraudot palikt bez darba.

Masačūsetsas vispārējās slimnīcas Vakcinācijas un imunoloģijas centra direktors Marks Poznanskis apgalvo: "Tagad visās valstīs mēs redzam spraigu cīņu starp politiķu nepieciešamību pierādīt sabiedrībai, ka viņi veic kaut ko derīgu, un zinātnieku nevēlēšanos rīkoties, kamēr nav iegūti pierādījumi par vakcīnas efektivitāti un drošību."

"Es patiesi ceru, ka Ķīna un Krievija testē savas vakcīnas, pirms sāk tās izmantot," nesenā Kongresa sēdē paziņoja ASV galvenais epidemiologs Entonijs Fauči.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Koronavīruss Covid-19 Republic.ru Vakcinācija DELFI plus Krievija SARS Vakcīna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.