Viesuļvētra "Katrīna" varētu būt prasījusi 10 000 cilvēku dzīvības, paziņojis Ņūorleānas mērs Rejs Nadžins. Tikmēr pilsētā un tās apkaimē pie savām sagrautajām mājām atgriežas daudzi iedzīvotāji, bet glābēji turpina laivās doties no mājas uz māju, lai pārliecinātos, ka tajās nav palikuši iesprostoti dabas stihijas upuri.
Nadžins sacīja, ka varas iestāžu rīcībā arī nedēļu pēc tam, kad "Katrīna" sasniedza ASV Meksikas līča krastu, nav precīzas informācijas par bojāgājušo skaitu, tomēr "nebūtu pārspīlēti" pieļaut iespēju, ka bojā gājuši varētu būt desmit tūkstoši cilvēku.

ASV prezidents Džordžs Bušs, kurš tiek aizvien asāk kritizēts par gauso palīdzības sniegšanu cietušajiem rajoniem, apsolījis krasi uzlabot glābšanas dienestu darbību.

Glābēji laivās, helikopteros un militārajos transporta līdzekļos turpina apbraukāt māju pēc mājas, meklējot izdzīvojušos pēc vienas no visu laiku smagākajām dabas katastrofām, kas piemeklējušas ASV.

Varas iestādes ir devušas atļauju iedzīvotājiem uz laiku atgriezties savās mājās Ņūorleānas apkaimē, tomēr policija vienlaikus aicina pilsētu atstāt tos cilvēkus, kuri joprojām to nav izdarījuši.

"Šeit nav darba. Šeit nav māju, kurp doties, nav viesnīcu, šeit nav pilnīgi nekā," uzsvēra Ņūorleānas policijas priekšnieka vietnieks Vorens Railijs. "Mēs skaidrojam cilvēkiem, ka šī pilsēta ir iznīcināta, tā ir pilnībā iznīcināta."

Vietējie tiesu medicīnas eksperti pārveidojuši kādu noliktavu par vietu, kur identificēt dabas katastrofas upurus, kad tie tiks atrasti. Daudzu cilvēku līķi joprojām peld pilsētas ielās, taču varas iestādes uzskata, ka daudzi bojāgājušie vēl atrodas Ņūorleānas apkārtnes mājās.

Daudzi ņūorleānieši pēc atgriešanās savās mājās ieraudzīja prātam neaptveramas postažas ainas, taču citi stāsta, ka baidījušies no vēl lielākiem postījumiem. Tomēr skaidrs, ka daudziem cietušajiem pēc darba zaudēšanas nebūs iespējas novērst saviem namiem nodarītos postījumus, turklāt cilvēki baidās, ka mājas tāpat nāksies zaudēt, jo viņi nespēs segt kredīta maksājumus bankām.

Varas iestādes cilvēkus aicina tikai paņemt nepieciešamās mantas un līdz pievakarei atkal atstāt pilsētu, jo tajā nedarbojas nedz dzeramā ūdens, nedz elektroenerģijas padeve.

Amerikāņu armijas inženieri sākuši aizpumpēt ūdeni no applūdušās pilsētas, kad bija noslēguši vētras pārrauto plaisu galvenajā aizsargdambī, kas ļāva pilsētā ieplūst Pontčertreinas ezera ūdeņiem.

Varas iestādes brīdina, ka visa ūdens izsūknēšanai no pilsētas būs nepieciešamas vismaz 80 dienas, turklāt inženieri joprojām cenšas noslēgt vienu lielu plaisu dambī.

Policija un armija pakāpeniski ir pārņēmusi kontroli pār pilsētu, kuru vairākas dienas bija pārņēmis marodierisms, slepkavošana un izvarošanas, kas šokēja visu pasauli.

Vorens Railijs vienlaikus informējis, ka viņa rīcībā ir tikai tūkstotis no pilsētas 1641 policista, jo pārējie ir dezertējuši vai devušies meklēt radiniekus.

ASV Baltais nams pirmdien izplatīja prezidenta Buša paziņojumu, kurā ārkārtas stāvoklis izsludināts vēl astoņos štatos, kuros izvietoti no Ņūorleānas un citiem vētras izpostītajiem Meksikas līča piekrastes rajoniem evakuētie iedzīvotāji.

Luiziānas, Misisipi un Alabamas štati tika izsludināti par federālajiem katastrofas rajoniem jau pirms viesuļvētras "Katrīna" trieciena. Teksasas štatam viesuļvētra pagāja garām, taču arī tajā izsludināts ārkārtas stāvoklis, lai federālo palīdzību varētu saņemt štata un vietējās pašvaldības, kas rūpējas par evakuētajiem iedzīvotājiem, kuru skaits jau pārsniedz 200 000.

Pirmdienas paziņojumā šiem štatiem pievienoti arī Floridas, Džodžijas, Ziemeļkarolīnas, Rietumvirdžīnijas, Tenesī, Oklahomas, Kolorado un Jūtas štati, un tas liecina par evakuācijas plašajiem apmēriem, pārvietojot vairāk nekā vienu miljonu cilvēku no Meksikas līča piekrastes reģiona.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!