ASV prezidents Baraks Obama dedzīgi mēģina mazināt spriedzi, kas radusies starp ASV un Izraēlu, pēc tam, kad izskanēja ziņas, ka Izraēla jau aprīlī gatavojot militāru triecienu Irānai, vēsta raidsabiedrība BBC.
Uzbrukums Irānai palielinātu spriedzi reģionā un naftas cenas pasaulē, kas ietekmētu globālo ekonomiku un Obamas iespējas tikt pārvēlētam gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, skaidro BBC.
Obama uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai neļautu Irānai iegūt kodolieročus, kas sāktu kodolbruņošanās sacensību nestabilajā reģionā.
Vašingtona šajā jautājumā cieši sadarbojoties ar Izraēlu, kurai ir pamats uztraukties par Irānas neviennozīmīgajām darbībām, teica Obama.
Intervijā raidsabiedrībai NBC, atbildot uz jautājumu, vai ir iespējams, ka Izraēla uzbrūk Irānai, lai novērstu tai iespēju iegūt kodolieročus, Obama teica: “Es nedomāju, ka Izraēla ir pieņēmusi lēmumu par to, kas tai būtu jādara.”
Obama izvairījās tieši atbildēt, vai Izraēla vispirms konsultētos ar ASV, pieņemot lēmumu par uzbrukumu, vien uzsvēra, ka ASV un Izraēlas starpā esot ciešāka militāro un izlūkošanas jautājumu saskaņošana, kā jebkad iepriekš ir bijis.
Obama arī teica, ka nav liecību par to, ka Irānai būtu nodomi un iespējas atriebības nolūkos uzbrukt ASV objektiem.
ASV un Izraēla tur aizdomās Irānu par plāniem radīt kodolieročus.
Lai piespiestu Irānu atteikties no savas kodolprogrammas, ASV, Eiropas Savienība un citas valstis jau ir pieņēmušas virkni sankciju pret to.
Jau ziņots, ka Irānas programma urāna bagātināšanai ir izraisījusi Rietumvalstu bažas par tās kodolprogrammas mērķiem. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% - nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
