Eiropiešu iztēli aizrāvusi saistošā Baraka Obamas epopeja cīņā par Balto namu, un daudzi jau ir pārliecināti, ka ceturtdien uz Vācijas zemes sagaidīs nākamo ASV prezidentu.
Jau sākotnējie demokrātu iebildumi pret Irākas karu un solījumi iesaistīties cīņā ar globālajām klimata izmaiņām, kā arī Obamas jauneklīgā harizma īpaši iejūsminājusi tos, kuriem šķiet neiespējami identificēties ar pašreizējā prezidenta Džordža Buša plātīgo teksasieša stilu.
Lai gan Obama sakās mēģinām uzlabot iedragātās transatlantiskās attiecības, galvenā auditorija viņa Tuvo Austrumu un Eiropas tūrēm meklējama pašās ASV.
Sabiedriskās domas aptaujas, kas liecina, ka nacionālā līmenī Obama apsteidz savu sāncensi Džonu Makeinu un ka arī vairumā konkrēto jautājumu viņš ir vadībā, vienlaikus rāda, ka lielākā daļa amerikāņu joprojām republikāņu kandidātu uzskata par labāku iespējamo bruņoto spēku virspavēlnieku.
Tomēr sajūsmināto eiropiešu pūļi nesniedz garantiju panākumiem Amerikā, tāpēc vairums demokrātu kandidāta apmeklēto pasākumu viņa trīs dienu ilgās Eiropas vizītes laikā būs slēgtas tikšanās ar politiskajiem līderiem, lai tādējādi noturētu "Obamomāniju" rāmjos.
Tādēļ sagaidāms, ka Obama upurēs daļu mīlas, lai pierādītu vēlētājiem, ka viņš pat attiecībās ar draugiem stingri stāv amerikāņu interešu sardzē.
Domājams, ka apmaiņā pret solījumiem sniegt lielāku ieguldījumu globālās sasilšanas apkarošanā Obama prasīs plašāku NATO spēku līdzdalību karadarbībā Afganistānā.
Tomēr viņa Eiropas vizīti, kuras laikā paredzēts apmeklēt trīs svarīgākās Eiropas lielvaras - Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, ievadīs plašs masu pasākums Berlīnē, kas atgādina par kopīgo uzvaru pār totalitārismu, kuras laikā abi kontinenti stāvēja sāns pie sāna.
Obamam būs jānorij atteikums viņa iecerei uzstāties ar runu pie Brandenburgas vārtiem, kuru Vācijas kanclere Angela Merkele esot noraidījusi, to pamatojot ar pārlieku pretenciozitāti personai, kura vēl ir tikai prezidenta amata kandidāts.
Pēc tikšanās ar Merkeli un Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru Obama uz īsu brīdi ieradīsies Parīzē, lai sastaptu Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī.
Savu vizīti viņš noslēgs sestdien, tiekoties ar Lielbritānijas premjerministru Gordonu Braunu, kā arī ar tā priekšteci un pašreizējo īpašo starptautiskās sabiedrības Tuvo Austrumu vēstnieku Toniju Blēru un opozīcijā esošo konservatīvo līderi Deividu Kemeronu.
Obamas kampaņas štābs noraida Makeina apgalvojumus, ka demokrātu kandidāts ārzemēs rīko politiskus kumēdiņus, un apgalvo, ka Tīrgartenē iecerētā runa, kuru varētu klausīties tūkstošiem cilvēku, būs pavisam nopietns pasākums.
"Tā ir saturīga runa par amerikāņu un eiropiešu attiecībām," otrdien Ammānā norādīja Obamas sabiedrisko attiecību grupas direktors Roberts Gibs. "Tā nav politiska runa."
Taču nav noslēpums, ka pasākums, kurš atgādinās Džonu Kenediju un Ronaldu Reiganu, mājās gūs visplašāko atspoguļojumu medijos un, visticamāk, republikāņu kandidātu uz pāris dienām atstās pilnīgā ēnā.
Obamas kampaņas stratēģis Deivids Akselrods mēģina noliegt, ka viņa pārstāvētais kandidāts pārkāpis nerakstītās normas, izvēršot savu kampaņu aiz robežām.
"Tas nav politisks mītiņš. Viņš nerunās par saviem Amerikas politiskajiem pretiniekiem. Tā ir runa mūsu sabiedrotajiem, Eiropas tautām un pasaulei," apgalvo Akselrods.
Taču Makeina komanda cer, ka iecerētais pasākums izrādīsies pārmērība, un uzsver, ka Obama pāragri uzsācis triumfa gājienu, lai gan līdz vēlēšanām atlicis vairāk nekā trīs mēneši.
Neskatoties uz politisko ekvilibristiku, arī pats Obama neslēpj, ka viņa turneja iecerēta kā sagatavošanās sadarbībai ar ASV sabiedrotajiem nākotnē.
"Šī ceļojuma mērķis bija saturīgas diskusijas ar tādiem cilvēkiem kā [Afganistānas] prezidents [Hamids] Karzai vai [Irākas] premjers [Nuri al] Maliki, vai prezidents Sarkozī un citi, ar kuriem es ceru strādāt nākamos astoņus vai desmit gadus," intervijā televīzijas kanālam CBS svētdien paziņoja Obama. "Man ir svarīgi nodibināt ar viņiem attiecības agrāk, tāpēc es sāku viņus uzklausīt tagad."
Obama izklāstījis piecu punktu plānu ārpolitikā, neskaitot Irākas karu, un lielākā daļa no tiem adresēta eiropiešiem. Demokrātu kandidāts, piemēram, sola slēgt aizturēto teroristu ieslodzījuma vietu Gvantanamo bāzē un vērsties pret globālo sasilšanu, izmantojot Eiropai līdzīgu izmešu griestu un kvotu tirdzniecības programmu.
Viņš sola arī, ka Irānas kodolprogrammas jautājumā pirmā diplomātiskā stratēģija būs sarunas, kā arī apņēmies aktivizēt ASV iesaistīšanos Tuvo Austrumu miera procesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
