Tagad gan sabiedrība, gan finanšu tirgus sagaida, ka viņš to arī paveiks.
No iepriekšējās administrācijas Obama mantojumā saņem arvien straujāku recesiju, satricinātu finanšu sistēmu, mājokļu tirgus sagruvumu un triljonu dolāru lielu budžeta deficītu.
Jaunā prezidenta galvenais uzdevumus viņa pirmo 100 dienu laikā ir apturēt ekonomikas recesiju, un Obama to labi apzinās.
Jau nedēļu pirms oficiālās stāšanās amatā, nomainot prezidentu Džordžu Bušu, Obama sācis kopīgu darbu ar likumdevējiem, lai sagatavotu ekonomikas stimulēšanas pasākumu paketi, kam paredzēts atvēlēt 825 miljardus dolāru, kā arī sācis pārliecināt Kongresu par finanšu sistēmas glābšanas plānā paredzēto otro 350 miljardu atvēlēšanu.
Obama ir apsolījis, ka nekavējoties rīkosies, lai atjaunotu nefunkcionējošo Volstrītas regulēšanas sistēmu, kas tiek vainota hipotēku tirgus sagrūšanā, kam sekoja virkne citu problēmu, novedot pie tādu savulaik plaukstošu investīciju uzņēmumu kā "Lehman Brothers" bankrota.
Tomēr vispirms Obamam jāpanāk, ka amatā tiek apstiprināts viņa izvēlētais finanšu ministrs Timotijs Geitners, kuram negaidīti ceļā stājušās nepilnības viņa paša nodokļu deklarācijās, kā arī neskaidrības ar viņa mājkalpotājas darba atļauju.
Taču vēl viens būtisks uzdevums, kas gaida Obamu, ir uzturēt vēlētāju viegli gaistošās cerības, kādas viņi saistīja ar jauno valsts vadītāju.
"Uz Obamas administrāciju liktās cerības ir bezgalīgas. Viņš tiek uzskatīts par iespējamo valsts glābēju dažādos veidos," norāda Bostonas universitātes vēstures profesors Viljams Keilors. "Lai ko viņš paveiktu, tas neatbildīs ārkārtīgajām cerībām, kādas cilvēki ar viņu saistījuši."
Savukārt Ratgersa universitātes politikas zinātnieks Ross Beikers atzīst, ka pat gadījumā, ja ekonomikas stimulēšanas plāns tiks īstenots ātri, tā rezultāti nebūs manāmi agrāk kā pēc vairākiem mēnešiem.
"Ekonomika nereaģē uz defibrillāciju," norāda Beikers. "Cilvēkiem ir priekšstats, ka jūs varat uzlikt tai [defibrillatora] lāpstiņas un ka tā atdzīvosies. Tas ir visai nereālistiski."
Obama jau cenšas zināmas ar sevi saistītās cerības mazināt.
Nesen teiktā uzrunā, kurā viņš aicināja uz tūlītēju rīcību ekonomikas stimulēšanai, Obama zīmēja visai drūmu ainu, brīdinot amerikāņus, ka bezdarba līmenis var sasniegt divciparu skaitli, un atzīstot, ka pašreizējā krīze nelīdzinās nevienai no tām, "kuras mēs esam pieredzējuši savas dzīves laikā". Vienlaikus jaunais prezidents uzsvēra, ka problēmas nav iespējams atrisināt vienas nakts laikā.
Ar Obamu saistītās cerības papildus nepamatoti vairo viņa salīdzināšana ar Frenklinu Delano Rūzveltu, kas ASV prezidenta amatā stājās laikā, kad Lielā depresija bija sasniegusi apogeju. Tieši viņš radīja "pirmo simts dienu" mistēriju.
Savas prezidentūras pirmo simts dienu laikā Rūzvelts panāca, ka Kongresā tika apstiprināti 15 svarīgi likumprojekti, kas lika pamatu Rūzvelta piedāvātajam Jaunajam [sabiedriskajam] līgumam un moderno ASV sociālās apdrošināšanas sistēmai.
Tāpat kā Rūzvelts, Obama var paļauties uz demokrātu vairākumu Kongresā, un viņam ir arī tautas mandāts, kas nodrošina sākotnējo impulsu prezidenta dienaskārtības īstenošanai.
Tomēr Keilors un citi vēsturnieki uzskata, ka salīdzinājumi ar Rūzveltu ir pārspīlēti.
Džordža Vašingtonas universitātes vēstures profesors Leo Ribufo norāda, ka šādi salīdzinājumi ir nepamatoti, un atgādina, ka 1933.gadā, brīdī, kad Rūzvelts kļuva par prezidentu, Lielā depresija turpinājās jau trīsarpus gadus un ka bezdarba līmenis tobrīd sasniedza 25%, kas ir daudz vairāk nekā pašreizējie 7,2% vai pat 10% - bezdarba līmenis, kādu drīzumā varētu sasniegt ASV saskaņā ar dažām prognozēm.
Ekonomikas lejupslīde pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito sākumā vairāk līdzinās pašreizējai recesijai nekā Lielā depresija, uzskata Ribufo, vienlaikus atzīstot, ka demokrāti, iespējams, uzskata, ka viņiem ir taktiski izdevīgi izteikt salīdzinājumus ar trīsdesmitajiem gadiem, tādējādi mobilizējot atbalstu Obamas ekonomiskajai programmai.
Obama izvirzījis mērķi līdz februāra vidum panākt savu sabiedrisko darbu, nodokļu samazināšanas, bezdarbnieku pabalstu programmu un citu ekonomikas atdzīvināšanas pasākumu apstiprināšanu.
Analītiķi uzskata, ka šīs prioritātes izspiedīs no Obamas iekšpolitiskās dienaskārtības citus jautājumus, tostarp veselības aprūpes sistēmas reformu un plašo likumprojektu paketi klimata izmaiņu ierobežošanai, lai gan daži Obamas priekšlikumi enerģētikas efektivitātes uzlabošanai iekļauti viņa ekonomikas stimulēšanas pasākumu programmā.
Debašu laikā par ekonomikas stimulēšanas paketi jau pagājušajā nedēļā bija vērojama zināma pretestība, un demokrātu likumdevēji pieprasīja mainīt pāris nosacījumus nodokļu samazināšanas sadaļā, jo dažus kongresmeņus darīja nervozus prognozes par strauju budžeta deficīta pieaugumu.
Tomēr analītiķi uzskata, ka Kongress paketi kopumā noteikti atbalstīs un ka Obama ir izdarījis pareizu aprēķinu, dažas savas prioritātes uz laiku nobīdot otrajā plānā.
Ribuffo uzsver, ka Obamam, kurš izpelnījies ievērību ar savu harizmu, jābūt ļoti uzmanīgam un jāatrod līdzsvars starp iedvesmošanu un nepamatotu cerību iedvešanu.
Ja viņš to spēs un ekonomikas stimulēšanas plāns tiks pieņemts, vienlaikus izvairoties no nopietnām kļūdām, Obamas pirmās simts dienas tiks atzītas par veiksmīgām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
