Tomēr tagad ir īstie apstākļi, lai atveseļošanās varētu uzsākt savu izrāvienu, pat Japānā, kuras ekonomika jau kādu laiku pārdzīvo recesiju.
Savukārt ASV ekonomikas atveseļošanos pozitīvi ietekmēja "augsts preču patēriņa līmenis un investīcijas uzņēmējdarbībā", un ASV ekonomiskā izaugsme jau tuvākajā laikā varētu sasniegt savu potenciālu, kas šā gada pirmajā ceturksnī varētu būt viena procenta apmērā, uzskata Kotī.
Ekonomiskā izaugsme eirozonā ir bijusi lēna un nevienmērīga, tomēr vietējam pieprasījumam ir tendence pieaugt, arī iekšzemes kopprodukts (IKP) 12 eirozonas valstīs turpinās pieaugt. IKP pieaugums 2005.gada pirmajā un otrajā ceturksnī tiek prognozēts attiecīgi 0,4 un 0,5 procentu līmenī.
Jaunākie aprēķini liecina, ka Japānas IKP apjoms pēdējos trijos ceturkšņos samazinājies, reaģējot uz eksporta apjomu kritumu un mājsaimniecību patēriņa samazināšanos, piebilda Kotī.
Tomēr investīciju apjomu pieaugums un uzņēmumu ienesīguma uzlabošanās liecina, ka Japānas ekonomika atveseļojās.
OECD prognozē, ka Japānas IKP šī gada pirmajā ceturksnī varētu pieaugt par 0,5 procentiem, bet otrajā ceturksnī šis rādītājs varētu būt vēl labāks.
OECD ir starptautiska organizācija, kura ir dibināta 1964.gadā, ar mērķi veicināt valstu apņemšanos ievērot demokrātijas un tirgus ekonomikas principus, kā arī sekmēt globālo tirdzniecību un ilgstošu ekonomisko attīstību.
Tajā ietilpst 30 visattīstītākās pasaules valstis, to skaitā 19 no pašreizējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pārējās ES dalībvalstis - Latvija, Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Malta un Kipra dalībvalstu statusu vēl nav ieguvušas, bet cer to izdarīt tuvākajā nākotnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
