Krievijas iebrucēji varētu vēlreiz mēģināt uzbrukt Kijivai no Baltkrievijas teritorijas caur Čornobiļas piesārņojuma zonu vai Čerņihivas apgabalu, paziņojis Ukrainas armijas Ģenerālštābs.
Par to paziņojis Ģenerālštāba pārstāvis brigādes ģenerālis Oleksijs Gromovs, vēsta aģentūra UNIAN.
"Mēs neizslēdzam, ka pretinieks var atkal atgriezties pie uzbrukuma Kijivai. Pirmkārt viņi jūt, ka nevar pārraut fronti ne dienvidu, ne austrumu virzienā. Viens no tā saucamā Ukrainas konstitucionālās iekārtas gāšanas variantiem ir Kijivas sagrābšana un militāri politiskās vadības likvidēšana," skaidro Gromovs.
Taču Ukrainas spēki ir guvuši pieredzi un gatavi jebkuram scenārijam, tāpēc iebrucējiem vairs neizdotos tik ātra virzība, kāda tā bija kara pirmajās dienās, viņš brīdina.
"Mēs pieļaujam, ka pretinieks operāciju visupirmīt veiktu no Baltkrievijas Republikas. Tas var būt gan caur Čornobiļas zonu, gan caur Čerņihivas apgabalu. Mēs tam esam gatavi, bet šobrīd neredzam tieša ienaidnieka uzbrukuma draudus," stāsta Gromovs.
Galvenokārt tagad ir gaidāmi uzbrukumi infrastruktūrai, viņš prognozē.
Kara sākumposmā Krievijas spēki atradās jau Kijivas pievārtē un mēģināja pilsētu ielenkt. Tomēr Ukrainas aizstāvji spēja ofensīvu apturēt un marta beigās aprīļa sākumā okupanti no Kijivas apkārtnes un valsts ziemeļiem tika padzīti.
Krievijai karā nav izdevies gūt cerētos panākumus un kopš vasaras beigām tās spēki iekarotās teritorijas ir tikai zaudējuši, un līdz šim nav spējuši pārņemt iniciatīvu karā. Eksperti prognozē, ka okupācijas spēkiem turpmāk var nākties zaudēt arī Hersonu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
