Pēc trīs stundas ilgušas tikšanās ar opozīcijas pārstāvjiem Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs sestdien piedāvāja ministru prezidenta amatu vienam no opozīcijas līderiem, bijušās premjeres Jūlijas Timošenko partijas «Batkivščina» vadītājam Arsēnijam Jaceņukam.
Protestētāju prasības ir izziņot ārkārtas vēlēšanas un atbrīvot no amata premjerministru Nikolaju Azarovu. Jaceņuka piekrišanas gadījumā Janukovičs solījis atlaist Ukrainas valdību.
Partijas "UDAR" līderim Vitālijam Kļičko prezidents piedāvāja vicepremjera amatu.
Sestdienas vakarā, uzrunājot Kijevas centrā barikādēs stāvošos cilvēkus, opozīcijas politiķi paziņoja, ka piedāvājumam nepiekrīt un galvenais protestu mērķis ir ārkārtas vēlēšanas.
Ukrainas galvaspilsētā sestdien barikādēs turpina pulcēties protestētāji, tomēr atklātas sadursmes aktīvistu un milicijas starpā nenotiek. Kustības "Kopīgā lieta" dalībnieki ieņēmuši, bet vēlāk atstāja valsts Enerģētikas ministriju.
Romāns Seņņiks, kurš tika ievainots 22.janvāra sadursmēs, slimnīcā miris, tādējādi kopējam bojāgājušo skaitam sasniedzot septiņus.
Naktī uz sestdienu Kijevas apgabaltiesa lēmusi par sodu 19 aktīvistiem, kas sevi sauc par Automaidanu, piespriežot 17 no viņiem divu mēnešu cietumsodu, bet vēl divi atradīsies mājas arestā. Par šīs organizācijas biedru Dmitriju Bulatovu bažas izteikusi starptautiskā organizācija "Amnesty International", jo, neraugoties uz vēstīm par to, ka arī viņš 22.janvārī bija starp tiem Automaidena aktīvistiem, ko milicija aizturēja, kopš tā laika viņš ir pazudis bez vēsts.
Līdz pat sestdienas rītam Kijevas centrā tika dedzinātas riepas, liesmām apņemot arī ēkas un transportlīdzekļus. Austot gaismai sestdienas rītā, kas ir septītā barikāžu diena, pilsēta ir tīta dūmu aizsegā.
Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka aizvadītajā naktī gājis bojā kāds 27 gadus vecs policists, kurš ap pusnakti atrasts ar šautu brūci galvā. Lai gan informācija ir pretrunīga, tiek ziņots, ka kopumā sadursmēs bojā gājuši seši cilvēki.
Piektdien prezidents Viktors Janukovičš pieāvāja kompromisu virknē jautājumu - gan demonstrāciju aizlieguma atcelšanu, gan reformas valdībā, tomēr opozīcijas un protestētāju prasības rīkot ārkārtas vēlēšanas un atlaist premjerministru Nikolaju Azarovu palikušas bez atbildes.
Tikmēr Azarovs vērsies pie Šveices prezidenta, meklējot iespēju nodrošināt neitrālu trešo pusi sarunu vadīšanai.
Jau ziņots, ka Ukrainā notiek pret valdību vērti protesti un nemieri. Protestu epicentrs ir Kijeva, bet ceturtdien sāka pienākt ziņas par iedzīvotāju ieņemtām administratīvajām ēkām arī reģionos. Vardarbīgas protestētāju un demonstrantu sadursmes kopš 19. janvāra notiek Gruševska ielā Kijevā - netālu no galvenās demonstrantu pulcēšanās vietas Neatkarības laukumā.
Novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neparakstīja asociācijas līgumu ar ES, un kopš tā brīža Kijevā norisinās opozīcijas protesta akcijas. Tās pārvērtās spēcīgā pret esošo varu vērstā kustībā pēc tam, kad milicija centās demonstrantus ar spēku izdzenāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
