Ungārijas sešas lielākās opozīcijas partijas nedēļas nogalē oficiāli vienojušās par spīti to pārstāvēto politisko virzienu dažādībai apvienot spēkus, lai 2022. gadā vēlēšanās sakautu premjera Viktora Orbana "Fidesz", kura pie varas ir jau desmit gadus.
Vienošanos slēgušie politiskie spēki ir centriski kreisie MSZP un "Demokrātiskā koalīcija", divi zaļie spēki LMP un "Parbeszed", kā arī liberālā "Momentum" un konservatīvā "Jobbik". Partijas vienojās katrā no 106 vēlēšanu apgabaliem no savas puses piedāvāt tikai vienu kandidātu, kā arī vienu premjera kandidātu, apvienotu vēlēšanu sarakstu un pat programmu, vēsta "Eur Activ". Tādējādi opozīcija cer, ka dažādo opozīcijas partiju vēlētāji kopēji panāks "Fidesz" sakaušanu, tā vietā, lai apkarotu cits citu.
Partiju līderi jau vienojušies par noteiktām kvalitātēm, kurām jāatbilst izvirzītajiem kandidātiem, jo skaidrs, ka to politiskās pārliecības citos apstākļos šādu kopēju sarakstu nepieļautu. Piemēram, netiks apstiprināti kandidāti, kas aizskāruši cilvēku pašcieņu, apsūdzēti korupcijā vai cita veida likumpārkāpumos, kā arī sadarbojušies ar "Fidesz". Partijas kandidātu atlasei rīkos arī iekšējas priekšvēlēšanas, lai izraudzītos vadošos kandidātus vēlēšanu apgabalos, kā arī premjera amata kandidātu.
Pēdējā laikā vairākas aptaujas skaidri demonstrējušas, ka "Fidesz" ir vājāka par pārējām opozīcijas partijām kopā ņemtām. Turklāt opozīcijas apvienošanos veicinājis pats Orbana vadītās partijas virzīti un nupat apstiprināti vēlēšanu likuma grozījumi. Tie paredz, ka turpmāk nacionāla mēroga sarakstu varēs veidot tikai tāda partija, kas izvirzīs kandidātus vismaz 71 no 106 vēlēšanu apgabaliem, jo tas pēc grozījumu auutora un premjera vietnieka Zolta Semjena vārdiem norādot uz "īstu atbalstu sabiedrībā".
Tas, kā norāda medijs savukārt novedis pie šķietami neiespējamas simbiozes starp politiski pretējām nometnēm tikai viena mērķa vārdā - cīnīties pret partiju, kura, reiz ieguvusi vairākumu parlamentā un valdībā, cenšas vadošajā pozīcijā vēl vairāk nostiprināties.
Ungārijā ir vienkameras parlaments, gluži kā Latvijā, taču tie tiek ievēlēti pēc cita principa. 106 deputātus ievēl no 106 apgabaliem, bet vēl 93 – no kopējiem partiju sarakstiem, atbilstoši politiskā bloka saņemtajam balsu skaitam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
