Prasītāji norāda, ka cietuši arī viņi paši, jo 1951.gadā viņa apcietināta, pamatojoties uz apsūdzībām "pretpadomju darbībā".
Viņi pieprasa kompensēt kaitējumu, ko nodarījušas padomju okupācijas iestādes, un norāda, ka PSRS Valsts drošības komiteja (VDK) viņus rūpīgi novērojusi līdz pat 1989.gadam.
Puskunigienei tika piespriesti 25 gadi ieslodzījumā, taču piecus gadus vēlāk viņa atbrīvota sakarā ar amnestiju, kas tika izsludināta pēc komunistiskā diktatora Josifa Staļina nāves.
Puskunigiene ir tikai viena no simtiem tūkstošiem Baltijas valstu pilsoņu, kurus padomju režīms divu okupāciju periodā deportēja uz attāliem PSRS apgabaliem, ieslodzīja koncentrācijas nometnēs vai arī noslepkavoja.
Lietuvas Augstākā tiesa 2002.gadā konstatēja, ka Puskunigiene ir padomju represiju upuris un spriedumu, ar kuru viņa notiesāta, atzina par nelikumīgu.
Kā laikrakstam norādīja pazīstamais advokāts Ķēstutis Čilinsks, prasība par okupācijas gados nodarīto kaitējumu Lietuvā iesniegta pirmo reizi, tāpēc sākumā tiesai "nebūs viegli".
Ar Lietuvas Ārlietu ministrijas starpniecību par lietas ierosināšanu tiks informēta Krievijas vēstniecība, kas lems, kurš prāvā pārstāvēs šo valsti.
"Viss būs atkarīgs no Lietuvas tiesām. Prasība balstīta tikai uz tiesību aktiem, un ne tikai uz Lietuvas tiesību aktiem, bet arī uz mūsu valsts nolīgumiem ar Krieviju, tas ir, uz tās saistībām. Viena no tām ir šāda: Krievija atzīst mūsu valsts tiesu spriedumus civillietās," skaidrojis Čilinsks, kas uzskata, ka iespēja tiesā panākt atlīdzību par morālo kaitējumu pastāv.
"Krievijas valsts parādīs, kā tā vērtē šos gadus. Protams, var iedomāties, ka tā nevēlēsies savas saistības pildīt. Ja tā notiks, varēs vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā," sacījis advokāts.
Viņš atgādinājis, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ne vienreiz vien izskatījusi Krievijai nelabvēlīgas lietas, bet tās lēmumi ir saistoši arī Maskavai un par to nepildīšanu var sagaidīt nopietnas sankcijas.
Čilinsks piebildis, ka šādas prasības var "izkustēties no vietas" tikai tad, ja tās iesniedz konkrēti cilvēki, nevis valstis mēģina vienoties savā starpā. "Svarīgākais, lai process iekustētos. Varbūt vēlāk atradīsies vairāk tādu cilvēku un galu galā varēs izvirzīt arī jautājumu par padomju okupācijas kaitējuma atlīdzināšanu Lietuvai," viņš sacījis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
