Pakistānas ietekmīgā militārā vadība otrdien paziņoja, ka par šīs valsts kodolprogrammas tēvu dēvētais doktors Abduls Kadīrs Hans darbojies viens, nododams kodoltehnoloģijas Irānai, un armijai ar to nav bijis nekāda sakara.
Vienlaikus militāristi arī nolieguši laikrakstā "New York Times" citēto augsto ASV amatpersonu izteikumus, ka kodolpalīdzība Ziemeļkorejai sniegta līdz pat 2002.gadam, bet Lībijai pat vēl pērn - tātad jau pēc militārā apvērsuma, kurā pie varas nāca prezidents Pervezs Mušarafs, ko ASV uzskata par vienu no saviem galvenajiem sabiedrotajiem "karā pret terorismu".

"Kolīdz prezidents Mušarafs nāca pie varas, viņš iedibināja kārtību. Šādas aktivitātes vairs nav notikušas, kopš 2000.gada februārī sāka darboties Pakistānas Kodolenerģētikas pārvalde," aģentūrai "Reuters" pavēstīja armijas ģenerālmajors Šaukats Sultans. "Taču līdz tam Abduls Kadīrs Hans darbojās pilnīgi autonomi."

Tomēr diplomāti un analītiķi uzskata, ka Hans nevarēja rīkoties bez militāristu ziņas, jo armija ne vien stingri uzraudzīja kodolprogrammas īstenošanu, bet gādāja arī par paša Hana drošību.

Jāpiebilst, ka 1999.gadā, kad Mušarafs nāca pie varas apvērsuma ceļā, viņš bija Pakistānas bruņoto spēku pavēlnieks.

Kā LETA jau ziņoja, doktors Hans rakstveidā atzinies kodoltehnoloģiju nodošanā Irānai, Lībijai un Ziemeļkorejai.

Amatpersonas apsūdz Hanu, ka viņš nodevis šo valstu zinātniekiem urāna bagātināšanas centrifūgu rasējumus un skices, ārzemju vizīšu laikā dalījies ar viņiem zināšanās un ar čārterreisiem izvedis no Pakistānas norakstītās urāna bagātināšanas iekārtas, kā arī šai procesā nepieciešamās vielas.

Savukārt pats Hans esot izteicies, ka darbojies saskaņā ar netiešiem norādījumiem, ko viņam devuši divi ģenerāļi - Aslams Begs un Džehangirs Karamats.

Taču ģenerālis Sultans paziņojis, ka šis Hana apgalvojums "pārbaudīts un izrādījies nepamatots". "Viņš darbojās pilnīgi neatkarīgi, varēja izmantot piešķirtos līdzekļus pēc saviem ieskatiem un darīt visu, lai programmas īstenošana noritētu gludi. Acīmredzot viņš nav attaisnojis uzticēšanos," izteicās Sultans.

Viņš tomēr neatbildēja uz jautājumu, vai abi Hana pieminētie ģenerāļi arī nopratināti divus mēnešu ilgajā izmeklēšanā, kas tika sākta, kad Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) atklāja pierādījumus par Pakistānas iespējamo līdzdalību Irānas kodolprogrammā.

Pēc Sultana vārdiem, līdz 2000.gadam Hans bijis pakļauts vienīgi prezidentam, bet pat prezidents nav zinājis, ar ko viņš nodarbojas ārpus tiešā darba pie programmas.

Savā paziņojumā Hans arī esot rakstījis, ka centrifūgu daļas nogādātas kādam starpniekam Dubaijā ar Pakistānas Gaisa kara spēku lidmašīnām.

Sultans noraidīja arī šo apgalvojumu, uzsvērdams, ka izmantotas "čārterlidmašīnas, un, iespējams, dažkārt arī parastas kravas lidmašīnas".

Kā vēsta "Asian Wall Street Journal", Hans paziņojumā norādījis, ka ar Pakistānas biznesmeņu starpniecību uz ārzemēm izvests pat vesels urāna bagātināšanas uzņēmums.

Ģenerālis Sultans tādu iespēju pilnīgi noliedzis, paziņojot, ka runa varēja būt "vienīgi par atsevišķām detaļām vai nolietotām iekārtām".

Islamabada paziņojusi, ka izmeklēšana pabeigta, bet lēmums par Hana un vēl sešu aizdomās turēto saukšanu pie atbildības vēl nav pieņemts. Pēc Sultana teiktā, Mušarafs gatavojas sniegt politisku paziņojumu šai jautājumā nākamnedēļ.

Analītiķi domā, ka prāvas ievadīšana pret Hanu būtu bīstama Mušarafam, ņemot vērā, ka Pakistānā un citviet islama pasaulē zinātnieks par saviem nopelniem kodolbumbas izstrādāšanā tiek uzskatīts par nacionālo varoni. Hans joprojām bauda arī islama radikāļu atbalstu.

Tiesa gan, pēdējo nedēļu preses ziņu rezultātā viņa tēls savu spožumu mazliet zaudējis, jo mediji daudz rakstījuši par to, kā viņš tērējis iegūtos līdzekļus, pieminot gan viņa greznās savrupmājas, gan viņa sievas vārdā nosaukto viesnīcu Āfrikas valstī Mali.

Tomēr daudzi pakistānieši uzskata, ka militāristi, kam visā Pakistānas neatkarības laika vēsturē gaužām reti nācies par kaut ko atbildēt, šoreiz izraudzījušies par grēkāzi Hanu.

Analītiķi nedomā, ka Vašingtona izdarīs uz Islamabadu īpaši spēcīgu spiedienu, pieprasot pilnā apmērā izmeklēt militāro aprindu lomu notikušajā, jo ASV ņem vērā Mušarafa lomu karā pret terorismu, bet līdzšinējie atmaskojumi tiks uzlūkoti kā atbalsts cīņai pret kodolbruņojuma izplatīšanu.

Saistībā ar Pakistānas notikumiem Ziemeļkoreja otrdien paziņoja, ka atsāks sarunas ar ASV, Ķīnu un kaimiņvalstīm, lai atrisinātu krīzi, ko izraisījušas Phenjanas kodolambīcijas. Ziemeļkoreja gan atzīst, ka tai ir bruņojuma programma, kas paredz plutonija izmantošanu, bet noliedz, ka tai būtu urāna bagātināšanas programma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!