Principi iekļauj sevī demokrātiju un piemērotu varas sadalījumu, taču Āfrikas starpnieki brīdina, ka vēl joprojām pastāvēs grūti pārvarami izaicinājumi.
Kopš konflikta sākuma 2003.gadā dzīvības zaudējuši aptuveni 180 000 cilvēku, un vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju bijuši spiesti pamest savas dzīvesvietas.
Hartūmas valdība un arābu kaujinieki tiek apsūdzēti par plašām zvērībām pret melnādainajiem afrikāņiem Darfūrā.
Nesen izdotā ANO ziņojumā jau gandrīz tikai pateikts, ka varas iestādes un viņu kaujinieki ir veikuši genocīdu, taču neviens nebaidās apgalvot, ka Darfūrā notikuši nežēlīgi kara noziegumi.
Sarunas, kuru vidutāji bija Āfrikas Savienības (ĀS) pārstāvji, sākās augustā ar mērķi rast politisku risinājumu.
Otrdien noslēdzās sarunu piektais posms, un tās atsāksies 24.augustā, informē BBC.
Sarunas ir daļa no ĀS centieniem rast “Āfrikas risinājumus Āfrikas problēmām”.
Galvenais vidutājs Salims Salims apgalvo, ka deklarācija dod ziņu par konflikta pārtraukšanu un miera un stabilitātes ieviešanu Darfūrā.
“Jūs esat parādījuši savu apņemšanos nepievilt Darfūras iedzīvotājus... un nepievilt arī savus draugus starptautiskajā sabiedrībā,” viņš teica vienošanās parakstītājiem.
“Mūs nākotnē gaida brīnišķīgas pārmaiņas.”
Sudānas Atbrīvošanas kustības vadītājs Abdels Vaheds Mohameds an-Nurs arī izteicās, ka vienošanās ir “sākums ceļam uz mieru”.
Starp solījumiem, kas tika izteikti sarunu gaitā, ir arī demokrātijas nostiprināšana, tiesu sistēmas uzlabošana, kā arī “taisnīgums un vienlīdzība visiem, neskatoties uz etnisko piederību, reliģiju un dzimumu.”
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
