Patlaban Igaunijā par automašīnas vadīšanu reibumā tiek sodīti tikai tie autovadītāji, kuri pieķerti atkārtoti par šādu pašu pārkāpumu.
Linds sacījis, ka ministrija vēlas mainīt arī soda sistēmu, kas saistīta ar sodu par ceļu satiksmes pārkāpumiem. "Ja šobrīd, nosakot naudas sodu, par pamatu tiek ņemta tā sauktā soda vienība – 60 kronas (2,7 lati), tad nākotnē soda naudu paredzēts noteikt atkarībā no sodītās personas ienākumiem.
Linds norāda, ka daudz grūtāk būs sodīt tās automašīnas īpašnieku, ar kuru ir izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, bet pie kuras stūres ir atradies kāds cits un patiesais noteikumu pārkāpējs nav noteikts.
Speciālists skaidrojis, ka šajā gadījumā automašīnas īpašnieka sodīšana būtu pretrunā ar Eiropas konvenciju par cilvēktiesību aizsardzību jeb precīzāk – ar nevainības prezumpciju. "Ja automašīnas īpašnieks vai arī tās oficiālais lietotājs apgalvo, ka automašīnu nav vadījuši, tad ir grūti noteikt, kurš patiesībā ir pārkāpis likumu," skaidro Linds.
Ja šādu sistēmu padarītu par likumīgu, tad lielākie noteikumu pārkāpēji Igaunijā būtu līzinga kompānijas, jo lielākā daļa jauno automašīnu pieder tieši šīm firmām, sacījis speciālists.
Linds norādījis, ka ir valstis, kurās ir izveidota sistēma, kas gadījumos, kad nav iespējams precīzi noteikt vainīgo, ļauj pieprasīt noteiktu kompensāciju no automašīnas īpašnieka, taču tas netiek uzskatīts par sodu un netiek reģistrēts sodu reģistrā. Šāda sistēma esot, piemēram, Somijā vai Holandē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
