Viņa sāncensis liberālis Dražens Budisa ieguva 43,79 procentus.
Vēlēšanās piedalījās 61,48 procenti vēlētāju.
Mesičs ir otrais Horvātijas prezidents kopš neatkarības iegūšanas 1991.gadā, kad par prezidentu kļuva nacionālistu līderis Franjo Tudžmans, kurš decembrī nomira ar vēzi.
Tudžmana laikā Horvātija nonāca starptautiskā izolācijā un dziļā ekonomiskā un sociālā krīzē.
Abi vēlēšanu kandidāti balotējās ar līdzīgām vēlēšanu programmām. Viņi abi ir jaunās kreisi centriskās valdošās koalīcijas proeiropeiski locekļi un abi ir apņēmušies panākt demokrātiskas pārmaiņas.
Mesičs pēc vēlēšanu rezultāta paziņošanas nekavējoties apliecināja savu proeiropeisko nostāju. "Mēs vēlamies iespējami drīz sasniegt savus stratēģiskos mērķus - [integrāciju] Eiropas Savienībā (ES) un NATO," sacīja jaunais prezidents.
Viņš nesen minēja Briseli kā vienu no vietām, kuras gribētu apmeklēt vispirms kā valsts vadītājs.
Mesičs ir dzimis 1934.gadā Slavonska Orahovicas pilsētā Horvātijas austrumos un beidzis tieslietu studijas Zagrebas Universitātē.
Viņa kreisi centriskā alianse uzvarēja parlamenta vēlēšanās 3.janvārī, solot radikālas pārmaiņas pēc Tudžmana prezidentūras gadiem.
Mesičs vada Horvātijas Tautas partijas (HNS), Liberālās partijas (LS), Horvātijas Zemnieku partijas (HSS) un Istrijas Demokrātiskās partijas (IDS) koalīciju. Tā ir izveidojusi aliansi ar Sociāldemokrātiskās partijas (SDP) un Budisas vadītās Sociāli liberālās partijas (HSLS) koalīciju.
Jaunievēlētais prezidents nodos amata zvērestu 18.februārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
