Foto: Publicitātes foto
Nīderlandes rasisma apkarošanas birojā saņemtas jau teju 3000 sūdzības par daudz pelto galēji labējās Brīvības partijas (PVV) izveidoto tīmekļa vietni, kurā interneta vietotāji var izteikt savu neapmierinātību ar austrumeiropiešu viesstrādniekiem.

Kā trešdien apliecināja biroja vadītājs Gērts Jans Ankoms, sūdzības iesnieguši gan Nīderlandē dzīvojošie iebraucēji no Austrumeiropas un Centrāleiropas, gan arī Nīderlandes pilsoņi.

Vairums sūdzību iesniedzēju aicina vietni slēgt.

PVV 8.februārī atklāja interneta vietni, kurā iespējams iesniegt sūdzības par austrumeiropiešu viesstrādniekiem.

"Vai Jūs esat zaudējuši darbu poļa, bulgāra, rumāņa vai cita vidus vai austrumeiropieša dēļ? Mēs gribētu par to zināt," teikts interneta PVV izveidotajā vietnē.

PVV lēš, ka šobrīd Nīderlandē uzturas 200 000 līdz 350 000 austrumeiropiešu.

"Masveidīga ieceļošana, īpaši poļu, ir cēlonis daudzām problēmām, piemēram, miera traucējumiem, vides piesārņošanai [un] spriedzei darba tirgū," apgalvo vietnes autori.

Jau ziņots, ka atklātā vēstulē satraukumu par šo PVV izveidoto mājaslapu šonedēļ pauda arī desmit Austrumeiropas valstu vēstnieki Nīderlandē, mudinot premjerministru Marku Ruti iestāties pret "diskriminējošo" vietni.

Pēc PVV sniegtajām ziņām ik dienas daudz pelto tīmekļa vietni apmeklē 10 000 interneta lietotāju.

Pagājušajā piektdienā asu kritiku PVV iecerei veltīja arī Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisāre Viviana Redinga.

"Mēs Eiropā iestājamies par brīvību," teikts komisāres mājaslapā ievietotajā paziņojumā, kurā atgādināts par ES pilsoņu tiesībām brīvi izvēlēties savu darba vietu un studiju vietu jebkurā bloka dalībvalstī.

"PVV tīmekļa vietne ir pilnīgā pretrunā šiem principiem. Tā atklāti mudina cilvēkus būt neiecietīgiem. Neiecietībai mūsu kontinentā nav vietas."

Tomēr otrdien Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu, ka tā negrasās vērsties pret Nīderlandi par ES tiesību normu pārkāpšanu.
Nīderlandes valdības vadītājs, kura koalīcija parlamenta apakšpalātā ir atkarīga no PVV deputātu atbalsta, joprojām atteicies komentēt pretrunīgi vērtēto vietni.

Tikmēr ārlietu ministrs Uri Rosentāls piektdien plāno tikties ar Austrumeiropas valstu vēstniekiem, lai pārrunātu viņu izplatīto vēstuli, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja vārdā neminēts informācijas avots.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!