Industriāli attīstīto valstu un Krievijas (G8) līderi, kā arī vairāku strauji augošo ekonomiku pārstāvji no 8. līdz 10. jūlijam pulcēsjas L'Akvilas pilsētā, kuru aprīlī nopostīja spēcīga zemestrīce, kas prasīja gandrīz 300 cilvēku dzīvības.
Samita sagatavošanās darbus aptumšoja arvien skaļākās mediju ziņas par Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni privāto dzīvi un bažas, kuras raisa L'Akvilā joprojām jūtamie zemestrīces pēcgrūdieni.
Amatpersonas sagatavojušas galotņu sanāksmes dalībnieku evakuācijas plānu gadījumam, ja atkārtotos zemestrīce, kuras stiprums pārsniegtu četras balles pēc Rihtera skalas.
Vēl piektdien pilsētu satricināja 4,1 balli stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās tikai kilometru no militārās akadēmijas, kur paredzēta samita norise.
G8 samitos parasti pulcējas Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Kanādas un ASV, kā arī Krievijas līderi. Taču vairumā šīs galotņu sanāksmes diskusiju piedalīsies arī Ķīnas, Indijas un Brazīlijas pārstāvji.
Paredzams, ka galvenā uzmanība samita laikā tiks pievērsta centieniem panākt pasaules ekonomikas atlabšanu, kas turpinās jau kopš aprīlī Londonā notikušās G20 galotņu sanāksmes, kuras laikā lielvalstu vadītāji apņēmās atvēlēt triljonu dolāru, lai sniegtu palīdzību grūtībās nonākušajām valstīm un atdzīvinātu globālo tirdzniecību.
"Šī ir iespēja līderiem sanākt kopā un izvērtēt, cik tālu viņi tikuši mēģinājumos atveseļot ekonomiku, kādus nākamos soļus nepieciešams spert, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmes līdzsvaru, atjaunotu un paplašinātu eksportu un radītu darbavietas," preses konferences laikā samita priekšvakarā norādīja Baltā nama pārstāvis Maikls Fromans.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nākusi klajā ar aicinājumu G8 dalībvalstīm ieviest finanšu ētikas kodeksu, kā arī aktivizēt cīņu pret kukuļņemšanu, nepieļaut protekcionismu un novērst slepenību banku sektorā.
OECD piedāvātās 12 punktu deklarācijas stūrakmens ir publisko iestāžu un privāto uzņēmu godprātība, kas pēc krīzes varēšot nodrošināt stabilu tirgus rosinātu izaugsmi.
Pēc pirmdienas "minisamita", kurā piedalījās Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, tika paziņots, ka viņi drīzumā nāks klajā arī ar priekšlikumiem naftas tirgus nepastāvības novēršanai.
Jautājumā par klimata izmaiņu ierobežošanu Brauns un Sarkozī paziņoja, ka samita laikā rosinās savus kolēģus dubultot savus pūliņus, lai decembrī paredzētajā Kopenhāgenas konferencē panāktu globālo vienošanos par tā saukto siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu.
G8 gatavojas publicēt komunikē, kurā 2020. gads tiktu noteikts par globālās emisijas maksimuma brīdi, bet pēc tam izmešu daudzums būtu "ievērojami jāsamazina", panākot, ka temperatūras pieaugums salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija.
Tajā pašā laikā ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns, kurš arī būs L'Akvilā, cer panākt, lai G8 valstis neatkāptos no iepriekšējiem solījumiem panākt klimata izmaiņu ierobežošanu un sniegt palīdzību Āfrikai. Runājot ar žurnālistiem, viņš uzsvēra, ka "laiks labai retorikai un puspasākumiem ir pagājis".
Kā vēsta laikraksts "Financial Times", G8 līderi gatavojas apņemties trīs gadu laikā piešķirt 12 miljardus ASV dolāru lauksaimniecības attīstīšanai jaunattīstības valstīs. Lielāko daļu no šīs summas segšot ASV un Japāna.
Savukārt Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni otrdien publicētā intervijā paziņojis, ka ierosinās samazināt banku nodevas imigrantu naudas pārskaitījumiem, tiem sūtot savu nopelnīto uz mājām, jo tādējādi tikšot sniegts papildus atbalsts jaunattīstības valstīm.
Tikmēr rietumvalstu līderi ļāvuši noprast, ka svarīgu vietu samita dienaskārtībā vēlas atvēlēt arī pēcvēlēšanu krīzei Irānā, tomēr pret šo iniciatīvu vēsi izturas Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
