Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka šī vienošanās ir cerības zīme, ar kuru "starptautiskā sabiedrība pirmo reizi apņēmusies cīnīties pret globālām klimata problēmām".
"Parīze vienmēr tiks saistīta ar šo vēsturisko pagrieziena punktu klimata politikā," norādīja Merkele.
Arī ASV prezidents Baraks Obama vienošanos nodēvēja par vēsturisku un sacīja, ka tā piedāvā pragmatisku iespēju mainīt līdzšinējo postošo attīstības kursu.
"Šī vienošanās ir labākā iespēja, kas mums ir, lai glābtu vienīgo planētu, kas mums ir," uzsvēra Obama.
Arī Ķīna, kas tiek uzskatīta par pasaulē lielāko piesārņotāju, pauda atzinīgus vārdus Parīzē sasniegtajam.
Gan Obama, gan Ķīnas pārstāvis Parīzes klimata sarunās atzina, ka vienošanās nav ideāla, bet norādīja, ka tas neliedz turpināt darbu un sasniegt vēl vairāk.
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss sacīja, ka vienošanās ir "ambicioza un sabalansēta", piebilstot, ka tā ir pagrieziena punkts centienos novērst klimata izmaiņu potenciāli postošās sekas.
Jau vēstīts, ka sestdien Parīzes klimata konferencē (COP21) visas pasaules valstis panāca vēsturisku vienošanos - vienošanos par globālu, ambiciozu, dinamisku visām pasaules valstīm saistošu nolīgumu klimata pārmaiņu ierobežošanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai.
Parīzes vienošanās mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem divu grādu robežām salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5 grādu robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes;
Tāpat Parīzes vienošanās paredz uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām, kā arī sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
Parīzes vienošanās paredz visu valstu iesaisti un rīcību.
Tomēr klimata zinātnieki brīdinājuši, ka neskatoties uz Parīzes vienošanos, pat ja tā tiktu izpildīta pilnībā, globālā sasilšana turpināsies, visticamāk, pārsniedzot drošās robežas.
"Diplomāti ir izdarījuši savu darbu: Parīzes vienošanās novirza pasauli pareizajā virzienā (..). Tomēr tā negarantē izpildīšanu, kas paliek politiķu, uzņēmēju, zinātnieku, inženieru un pilsoniskās sabiedrības ziņā," norādīja Kolumbijas Universitātes Zemes institūta direktors Džefrijs Sakss.
Līdzīgu viedokli pauda arī Potsdamas globālās sasilšanas ietekmes pētniecības institūta vadītājs Hanss Joahims Šelnhūbers.
"Darba pabeigšana būs atkarīga no uzņēmējiem, patērētājiem, iedzīvotājiem un, sevišķi, investoriem," viņš uzsvēra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
