Nacionālboļševiku aktīvists Beness Aijo, kurš ir aizbēdzis no Latvijas un pērnā gada sākumā pievienojies Ukrainas teritorijā pašpasludinātās "Luhanskas Tautas Republikas" (LTR) prokrievisko kaujinieku rindām, nu esot uzdienējies līdz seržanta pakāpei, komandējot pašgājējhaubices ekipāžu un nodarbojoties ar cīņu biedru politisko audzināšanu.
Prokrieviskā ziņu vietne "Novosti Novorossii" pagājušajā nedēļā ziņoja par "LTR armijas artilērijas divīzijā" dienošā Aijo paaugstināšanu dienesta pakāpē, iecelšanu par ieroča komandieri un politiskā audzinātāja (poļitruka) vietnieku. Medijs neprecizēja, par kāda ieroča komandieri Aijo kļuvis.
"Es esmu pašgājējartilērijas iekārtas "Gvozdika" komandieris. Pirms tam es biju tēmētājs," portālam "Delfi" precizē Latvijā par publisku aicinājumu gāzt valsts varu apsūdzētais Aijo.
Viņš arī apstiprina, ka nodarbojas ar savu biedru politisko audzināšanu. "Es vadu politinformācijas stundas un stāstu savā baterijā dienošajiem par "Novorosijā", Ukrainā, Krievijā, Latvijā utt. notiekošo," stāsta Aijo.
Kaujiniekiem tiekot skaidroti kara iemesli, sasniedzamie politiskie mērķi un citas lietas. Precizējot mērķus, Aijo norāda, ka tie ir "Donbasa atbrīvošana no fašistiskajiem iebrucējiem", ar to domājot Ukrainas spēkus.
"Tāpat no kaujas darbībām brīvajā laikā veidoju sienas avīzi un nodarbojos ar personālsastāva audzināšanu," uzsver prokrieviskais kaujinieks. Pavisam Aijo komandējot desmit cilvēku lielu grupu.
Foto: Līdzās Aijo (centrā) Toļiks no Latvijas un viņa līgava
Instruktori ar Čečenijas kara pieredzi
Apmācību rīkoties ar pašgājēja artilērijas iekārtu "Gvozdika" vadījuši "LTR armijas kaujas virsnieki", no kuriem daudzi ar kara pieredzi Čečenijā, stāsta Aijo, neprecizējot instruktoru pilsonību.
Sākumā viņš izgājis aptuveni divas nedēļas ilgus "Gvozdika" tēmētāja kursus, kā arī guvis pieredzi kaujas darbībā. Bez šaušanas pa Ukrainas armijas pozīcijām ar "Gvozdika" haubici Aijo dienesta laikā arī apsargājis blokposteņus, stratēģiski svarīgus objektus, devies izlūkos un apsargājis "Gvozdika" iekārtas kaujas operāciju laikā.
"Pašreiz mēs atrodamies kaujas pozīcijās," stāsta Aijo. Precīzu savas komandētās "Gvozdika" atrašanās vietu viņš neatklāj – kara noslēpums. Viņš papildina, ka Minskas pamiera vienošanās netiek pārkāpta – "Gvzodika" esot izvietota noteiktajā attālumā no frontes līnijas.
Jautāts par to, kā "Gvozdika" nonākusi LTR militāro vienību rokās, Aijo paskaidro, ka daļa kaujinieku rīcībā esošās tehnikas jau atradusies bāzēs Donbasa teritorijā, bet daļa kaujās atņemta Ukrainas spēkiem. Tādu skaidrojumu par bruņojuma izcelsmi jau iepriekš ir snieguši prokremliskie kaujinieku un Maskava.
Vēstīts, ka Kijeva un Rietumi prokrievisko kaujinieku apbruņošanā un apgādāšanā apsūdz Maskavu. Žurnālisti novērojuši Krievijas karaspēka kustību pie Ukrainas robežām, tāpat Ukrainā manīts bruņojums, kāds esot tikai Krievijas spēku rīcībā. Tikmēr Kremlis savu saistību ar karu noliedz, vien neslēpj, ka karot uz Ukrainas austrumiem dodas krievu brīvprātīgie.
Sarežģītākais – saprast netiešās uguns vadības pamatprincipus
Jebkuras militārās tehnikas efektīvai un drošai lietošanai ir nepieciešama atbilstoša apmācība, īpaši svarīgi tas ir darbā ar netiešās uguns – artilērijas, mīnmetēju – un pretgaisa aizsardzības ieročiem, skaidro atvaļināts pulkvežleitnants un Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzējs Uģis Romanovs.
Normālos apstākļos tādas iekārtas kā "Gvozdika" komandiera apmācība varētu aizņemt vairākus mēnešus, lēš Romanovs, taču kara situācijā cilvēku bez militārās pieredzes varētu apmācīt arī īsākā laikā. Tāpēc divu nedēļu ilgas apmācības pirms sēšanās pie vadības svirām varētu būt reāls scenārijs, pieļauj eksperts.
"Sarežģītākais šajā scenārijā ir iemācīt šim cilvēkam saprast netiešās uguns vadības pamatprincipus un procedūras. Netiešās uguns ieroču sistēmas notēmēšana notiek balstoties uz priekšējā uguns koriģētāja informācijas vai nu par mērķa atrašanās vietu attiecībā pret uguns koriģētāja pozīciju, vai konkrētām mērķa koordinātēm," skaidro militārais eksperts.
"Šie dati ekipāžai ir jāievada ieroča uguns vadības sistēmā, kas savukārt aprēķina stobra nepieciešamo pacēluma leņķi un virzienu. Tad var notēmēt un mēģināt mērķi iznīcināt. Parasti pēc pirmās zalves notiek uguns koriģēšana. Modernās uguns vadības sistēmas datu apmaiņu nodrošina automātiski, taču vecākas paaudzes iekārtās informācija ir jāievada manuāli," teic Romanovs.
2S1 "Gvozdika" ("Neļķe") ir Padomju Savienībā izstrādāta 122 milimetru pašgājējhaubice, kas bruņojumā ieviesta septiņdesmito gadu sākumā.
Aptuveni 16 tonnas smagā iekārta ir amfībija – tā var pārvietoties peldus pa ūdeni, kustību nodrošinot ar kāpurķēžu griešanos. Pa ūdeni "Gvozdika" spēj pārvietoties ar ātrumu līdz 4,5 kilometriem stundā, bet pa ceļu līdz 60 kilometriem stundā.
Haubici apkalpo četru cilvēku ekipāža. Mašīna var pārvadāt 40 lielgabala lādiņus, bet normālos apstākļos šaušanas laikā munīcija tiek padota no ārpuses. Pārvietojoties pa ūdeni, "Gvozdika" var vest līdz 30 lādiņus, skaidro vietne "Army Guide".
Iekārtas maksimālais šaušanas attālums ir aptuveni 15 kilometri. Zināms, ka "Gvozdika" sistēmas lielā skaitā ir kā Krievijas, tā arī Ukrainas bruņojumā.
Foto: "Gvozdika" prokrievisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumu reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
