Plūdi skāruši 236 pilsētas un ciematus, aizskalojuši vismaz 35 000 māju un likuši evakuēt aptuveni 86 tūkstošus cilvēku. Bojāti vairāk nekā 215 kilometri gāzes cauruļvadu, nopostīti 233 tilti un 519 kilometri elektrības līniju.
Plūdi nopostījuši lielas sējumu platības Krievijas dienvidos, kā arī atstājuši bez pajumtes tūkstošiem cilvēku.
Lauksaimniecības ministrijas amatpersonas cenšas novērtēt postījumu apmērus šī gada ražai Stavropoles un Krasnodaras reģionos. Krievijas televīzija citēja amatpersonu sacīto, ka plūdu seku novēršana izmaksās miljardus rubļu.
Ārkārtas situāciju ministrijas pārstāve sacīja, ka Kubaņas upes līmenis vēl joprojām daudzviet reģionā ir augstāks par kritisko, turklāt laika apstākļi tuvākajā laikā neuzlabosies.
Ārkārtas situāciju ministrs Sergejs Šoigu vēlreiz apmeklēja reģionu un noraidīja apsūdzības, ka ministrija reaģē pārāk lēni. "Man žēl, bet Dievs arī mūs nebrīdināja," valsts televīzijā paziņoja Krievijas valdībā visilgāk amatā esošais ministrs. Pirmdien viņš norādīja, ka cilvēki gājuši bojā reģionālo amatpersonu pārāk vēlu uzsāktās evakuācijas dēļ.
Šoigu sacīja, ka tikai Stavrpoles reģionā plūdu ūdeņi aiznesuši vairāk nekā 6000 mājlopu, norādot, ka to peldošie ķermeņi un ķimikālijas no piecām ūdens attīrīšanas stacijām tagad rada draudus cilvēku veselībai.
"Mums ir jānodrošina, lai neizceltos holēra, izsitumu tīfs vai vēdertīfs. Bet tajā pašā laikā mums ir jādomā, kā atjaunot jūsu mājas," viņš pavēstīja Krievijas dienvidu iedzīvotājiem.
Palīdzības sniegšanai uz cietušajiem reģioniem nosūtīti aptuveni 13 500 kareivji, kas atradās Čečenijā, lai palīdzētu evakuēt ūdeņu iesprostotos iedzīvotājus, ziņo aģentūra "RIA Novosti".
Pārtikas, medikamentu un citu nepieciešamo lietu piegādēm tiek izmantotas arī militārās lidmašīnas un helikopteri no Čečenijas.
Pēc Dagestānas hidrometeoroloģiskā centra vadītāja Pjotra Postovika teiktā, Dagestānai draud ekoloģiska katastrofa, jo caur to no Čečenijas plūst naftas produktiem piesārņoti ūdeņi.
Naftas produktu atliekas no izpostītajām benzīna minirūpnīcām Čečenijā, it īpaši Groznijas apkaimē, nokļūst Sunžas upē, kas savukārt ietek Terekā. Turklāt zemienēs atrodas atklāti naftas rezervuāri, kuru saturs pēc ūdens līmeņa pazemināšanās arī nokļūs Dagestānas upēs, kas ietek Kaspijas jūrā. Kā uzskata hidrometeoroloģiskā centra vadītājs, šāds stāvoklis var kļūt katastrofāls Dagestānas ekoloģijai.
Pēc jaunākajiem datiem, Terekas upē naftas produktu piesārņojums 130 reizes pārsniedz pieļauto normu. Krievijas Dabas resursu ministrijas Dagestānas republikas galvenās pārvaldes vadītājs Ahmeds Gandžijevs norādīja, ka pastāv tieši draudi Kaspijas jūrai, Piekaspijas zemienei un Dagestānas piekrastei Kaspijas jūras apkārtnē.
Ekoloģiska piesārņojuma rezultātā kaitīgās vielas var izplatīties lielākās lauksaimniecības teritorijās, kā arī radīt lielus zaudējumus Kaspijas jūras bioresursiem.
Gandžijevs norādīja, ka pašlaik cīnīties ar piesārņojumu Terekas upē nav iespējams augstā ūdens līmeņa dēļ, bet speciālisti prognozē, ka naftas produktu piesārņojums var palielināties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
