"Zemē, kas ir būtiski svarīga lielo reliģiju dialogam un pasaules mieram, [pāvests plāno] runāt par samierināšanos," sacīja Benedikta preses sekretārs Federiko Lombardi.
Kaut arī Izraēla pāvesta braucienu gribētu izmantot, lai uzlabotu nepievilcīgo tēlu, kāds tai izveidojies pēc pagājušās ziemas uzbrukuma Gazai, vizītes veiksmi apdraud spriedze, kas Telavivas un Vatikāna starpā pastāv vairāku domstarpību dēļ.
Viens no spriedzes avotiem ir Benedikta pirms vairāk nekā trim mēnešiem pieņemtais lēmums reabilitēt no baznīcas savulaik izslēgto ultrakonservatīvo bīskapu Ričardu Viljamsonu, kurš kļuvis pazīstams kā holokausta noliedzējs.
Vēl pavisam nesen Telaviva ar nepatiku reaģēja uz Vatikāna lēmumu sūtīt savu delegāciju uz ANO pretrasisma konferenci, kur Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads nosodīja Izraēlu, dēvējot to par rasistisku un ļaunu režīmu.
Savukārt Vatikāns kritizē Izraēlu par smagajiem apstākļiem, kādus nākas paciest Izraēlas katoļu kopienai, kas no valsts septiņiem miljoniem iedzīvotāju veido divus procentus. Vairums Izraēlas katoļu ir arābi. Daudzi valsti vienkārši atstāj, radot bažas, ka kristietības šūpulī katolicisms galu galā iznīks.
Daži eksperti uzskata, ka pāvesta vizīte ir pāragra.
"Viljamsona afēra" nostāda Benediktu vājākā pozīcijā un pastāv "reālas briesmas, ka Izraēla centīsies no tā pilnā mērā gūt labumu," sacīja kāds Vatikāna kardināls, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti.
Tuvo Austrumu vizītes laikā, kas ilgs astoņas dienas, pāvestam paredzēts uzstāties 30 reizes ar runām un sprediķiem. Benedikts vadīs četrus dievkalpojumus - Ammānā, Jeruzalemē, Betlēmē un Nācaretē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
