Pēc Krievijas raķešu apšaudes Ukrainas pilsētas paliek bez elektrības, siltuma un ūdens; atslēgta Hmeļņickas AES
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievijas stratēģiskā aviācija trešdien pret Ukrainu palaidusi daudz raķešu, gaisa trauksme izsludināta uzreiz vairākos valsts apgabalos, vēsta aģentūra UNIAN. Tiek ziņots par postījumiem, kā arī plašiem elektroapgādes traucējumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mikolajivas apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Kims paziņojis, ka Krievija gaisā pacēlusi vismaz deviņus bumbvedējus Tu-95, daudz raķešu lidojot no dienvidiem un austrumiem.

Pēc apšaudes no elektrotīkla atslēgta Hmeļņicakas atomelektrostacija (AES). Elektroenerģijas atslēgumi notiek ne tikai Ukrainā, bet arī kaimiņos esošajā Moldovā.

Informācija par sprādzieniem pienāk no Kijivas, Ļvivas, kā arī citām vietām Ukrainā.

"Trāpījums vienā no galvaspilsētas infrastruktūras objektiem. Palieciet patvērumā," savā "Telegram" kanālā raksta Kijivas mērs Vitālijs Kļičko. Vēlāk viņš informēja par vēl vairākiem sprādzieniem.


Savukārt Kijivas apgabala administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba ziņo, ka apgabalā raķetes trāpījušas dzīvojamā sektorā un kritiskās infrastruktūras objektiem, raksta raidsabiedrība BBC.

Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs informē, ka raķete trāpījusi pa daudzstāvu dzīvojamo ēku.Triecienu rezultātā Kijivā gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. Kijivas apgabalā aptuveni 20 cilvēki cietuši.

Tiek ziņots par elektrības padeves traucējumiem un pilnīgu ūdensapgādes apturēšanu Kijivā Bez elektroapgādes, ūdens un centrālās apkures palikusi arī visa Ļviva, ziņo UNIAN.

Ukrainas Prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks atzīmē, ka Krievija raķetes palaidusi uzreiz pēc tam, kad Eiropas parlaments atzina agresoru par valsti – terorisma atbalstītāju.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.