ES uzskata, ka personas, kurām uz gadu būs liegta iebraukšana ES, ir tieši atbildīgas par masu protestu apspiešanu, kā rezultātā gājuši bojā vismaz 187 cilvēki. ES arī ieviesa aizliegumu piegādāt Uzbekistānai ieročus un “citas iekārtas, kuras var izmantot represiju īstenošanai valstī”.
Iebraukšanas aizliegums skars arī Uzbekistānas iekšlietu ministru Zakirdžonu Almatovu, aizsardzības ministru Kadiru Guļamovu, Nacionālā drošības dienesta vadītāju Rustamu Inojatovu un citas amatpersonas. Savukārt Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs nav iekļauts nevēlamo personu sarakstā.
Arī ASV nosodīja tiesas spriedumu Andidžanas lietā, un paziņoja, ka apsver iespēju ieviest sankcijas pret Uzbekistānu. “Apsūdzības pamatotas uz pierādījumiem, kas nevieš uzticību, un arī tiesas procesu nevar uzskatīt par taisnīgu” norāda ASV valsts departamentā.
Jau ziņots, ka Uzbekistānas Augstākā tiesa pirmdien pasludinājusi spriedumu 15 apsūdzētājiem, kurus atzina par vainīgiem nekārtību rīkošanā Andidžanā šā gada maijā, ziņo ārvalstu masu mediji.
Tiesa piespriedusi apsūdzētajiem brīvības atņemšanu uz 14 līdz 20 gadiem. Tiesājamajiem tika izvirzītas apsūdzības par terorismu, valsts apvērsuma mēģinājumu, uzbrukumu milicijai un karavīriem, kā arī administratīvo ēku ieņemšanu. Visi apsūdzētie savu vainu atzinuši.
Tiesību aizstāvju organizācijas nosodījušas tiesas procesu, nodēvējot to par “demonstratīvu” un balstītu uz liecībām, kas sniegtas pēc spīdzināšanas. Kopumā šajā lietā tika arestēts 121 cilvēks. Uzbekistānas varas iestādes apgalvo, ka masu nekārtībās šā gada maijā gājuši bojā 187 cilvēki, pārsvarā islamisti. Pēc ANO datiem, nekārtību rezultātā Andidžanā gājuši bojā 700 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
