Foto: stock.xchng
Labējo spēku kandidāti ir vizuāli pievilcīgāki par saviem kreisi noskaņotajiem pretiniekiem, un tas dod viņiem lielākas izredzes vēlēšanās, liecina Zviedrijas un Somijas ekonomistu veiktā pētījuma rezultāti.

"Viens no iespējamiem skaidrojumiem ir tas, ka cilvēki, kas sevi uzskata par skaistiem, ir vairāk pret egalitārismu jeb sociālo vienlīdzību vērsti un labēji noskaņoti," trešdien aģentūrai AFP teica viens no trīs pētījuma līdzautoriem Niklass Bergrens.

Pētījumā tika salīdzināti Somijā 2003.gadā notikušo parlamenta un 2004.gadā notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultāti ar interneta aptauju, kurā respondentiem, kas nebija Somijas iedzīvotāji, bija jāsarindo 1357 kandidāti pēc to vizuālās pievilcības.

Vairāk nekā 2500 pētījuma dalībniekiem tika parādītas katra kandidāta fotogrāfijas bez norādes uz viņu politisko piederību. Pēc fotogrāfijas aplūkošanas respondentiem kandidāts bija jānovērtē skalā no 1 (ļoti neglīts) līdz 5 (ļoti skaists).

"Ieguvām divus galvenos secinājumus. Pirmais: noskaidrojām, ka labējo spēku kandidāti izskatās labāk par kreiso spēku kandidātiem. Otrais: noskaidrojām, ka pievilcīgais izskats labējo spēku kandidātiem nodrošināja vairāk balsu," teikts pētnieku paziņojumā.

Bergrens skaidroja, ka "vairāki pētījumu ir pierādījuši, ka pievilcīgs izskats dod iespēju iegūt vairāk balsu, bet domājam, ka esam pirmie, kas analizē šo aspektu no politisko pušu viedokļa".

Skaidrojot pētījuma rezultātus, viņš teica, ka principā "kreisie tradicionāli izmanto daudz racionālāku pieeju", bet labējie tajā pašā laikā "ir vairāk apzinājušies izskata nozīmi". Kā piemēru Bergrens minēja bijušo ASV prezidentu Ronaldu Reiganu un bijušo ASV viceprezidenta amata kandidāti Sāru Peilinu.

Pētījuma rezultāti rāda, ka "skaistuma priekšrocības" iegūto balsu skaitu vairāk ietekmē pašvaldību nekā parlamenta vēlēšanās.

"Pašvaldību vēlēšanu kandidāti ir relatīvi mazāk zināmi, tādēļ skaistuma priekšrocību nosaka tas, ka vēlētāji, īpaši labējo spēku atbalstītāji, pašvaldību vēlēšanās izmanto skaistumu kā indikatoru kandidāta ideoloģijai vai kvalitātēm," teikts ziņojumā par pētījumu.

Sākotnējais pētījums, kuru publicēja Vācijas Darba studiju institūts, tiks publicēts arī zinātniskajā žurnālā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!