Pētījums: vides stāvoklis rūp 90% ES iedzīvotāju

Ziņojumā apkopotie rezultāti norāda, ka iedzīvotāji sagaida ES rīcību vides jomā, - neraugoties uz ekonomisko krīzi, vidēji gandrīz 9 no 10 eiropiešiem uzskata, ka ES ir finansiāli jāatbalsta pasākumi, kuri labvēlīgi ietekmē vidi. Nepārprotami liels atbalsts ir ES līmeņa likumdošanai - vidēji vairāk nekā 8 no 10 eiropiešiem piekrīt, ka vides aizsardzībai viņu valstī nepieciešami ES tiesību akti.

"Daudzas no šīm tendencēm norāda, ka eiropiešiem vides stāvoklis rūp vairāk nekā jebkad iepriekš. Un tie nav tikai labie nodomi, tā ir rīcība - divas trešdaļas eiropiešu apgalvo, ka pēdējā mēneša laikā viņi ir šķirojuši atkritumus pārstrādei, vairāk nekā puse iedzīvotāju cenšas samazināt elektroenerģijas patēriņu, vidēji 4 no 10 cenšas mazāk iegādāties vienreiz lietojamu preču un lielāks skaits eiropiešu izvēlas videi nekaitīgu transporta veidu. Šie konstatējumi ir būtisks apliecinājums Eiropas projekta pareizībai. Tie liecina par nepārprotamu atbalstu ES līmeņa likumdošanai vides jomā, " atzinis ES vides komisārs Jans Potočniks.

Apsekojumā atklājies, ka iedzīvotāji arvien vairāk apzinās dabas resursu apdraudējumu. Atbildot uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, vidēji 8 no 10 respondentiem pauž, ka vēlas, lai uzņēmumi efektīvāk izmantotu dabas resursus, vairāk nekā 7 no 10 respondentiem grib, lai valstu valdības šajā jomā darītu vairāk, un gandrīz 7 no 10 prespondentiem paši vēlas darīt vairāk.

Jautājumā par galvenajām problēmām vides jomā vairāk nekā 3 no 10 aptaujātajiem eiropiešiem atbild, ka tā ir dabas resursu noplicināšanās (33% salīdzinājumā ar 26 % 2007. gadā), 41 % min ūdens piesārņojumu, 33 % (salīdzinājumā ar līdzšinējiem 24 %) nosauc atkritumu apjoma pieaugumu un 19 % atbild, ka tas ir patēriņš (šis rādītājs pieaudzis no 11 %).

Turpretī raizes par bioloģiskās daudzveidības mazināšanos joprojām nav īpaši lielas - tikai 22 % respondentu atzīst, ka sugu un biotopu izzušana ir liela problēma.

Par spīti ekonomiskajai krīzei, 89 % eiropiešu uzskata, ka jāpiešķir lielāks finansējums vides aizsardzības atbalstam. 81 % respondentu atbalsta ES līmeņa likumdošanu vides jomā kā nepieciešamu vides aizsardzības līdzekli.

Gandrīz 60 % eiropiešu uzskata, ka iepirkuma procedūras, kuros ņemti vērā vides aizsardzības apsvērumi, ir visefektīvākais vides problēmu risināšanas veids, un mazāk nekā 30 % priekšroku dod risinājumiem, kuru galvenais parametrs ir rentabilitāte.

Liels atbalsts ir arī rīcībai un finansiālai līdzdalībai pāri ES robežām, jo 79 % uzskata, ka ES būtu jāsniedz palīdzība vides aizsardzības pasākumu īstenošanā valstīs, kas nav ES locekles.

Lai gan daudzi eiropieši uzskata, ka ir samērā labi informēti par vides stāvokli (60 % salīdzinājumā ar 55 % 2007. gadā), vairākās jomās atklājies informācijas trūkums.

Aptuveni 50 % eiropiešu atbild, ka pašreizējās marķējuma sistēmas nedod viņiem iespēju viegli atšķirt videi nekaitīgas preces.

Iedzīvotāji vēlas būt labāk informēti arī par plaši izmantojamo ķīmisko vielu ietekmi uz veselību (40 %), ģenētiski modificēto organismu izmantošanu lauksaimniecībā (37 %), pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izraisīto lauksaimniecisko piesārņojumu un dabas resursu noplicināšanos (27 %).

Šis apsekojums norisinājās 27 ES dalībvalstīs no 2011. gada 13. aprīļa līdz 8. maijam. Šajā pētījumā piedalījās aptuveni 26 825 respondenti no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām, turklāt aptauja notika klātienē un respondentu dzimtajā valodā.