Širaks ir raksturojis nometņu evakuāciju kā drosmīgu soli, un sarunu laikā varētu mudināt Izraēlu veikt papildus pasākumus, lai veicinātu miera procesu.
Savukārt Šarons, visticamāk, izmantos vizīti, lai uzslavētu Francijas valdību par tās aktivitātēm, kas vērstas pret antisemītismu šajā valstī.Pēdējā laikā Francijas un Izraēlas attiecības ir pārsteidzoši uzlabojušās. Arī Šarona vizītes laikā pagaidām ir jūtama labas gribas atmosfēra, kas liecina par ievērojamajām izmaiņām, kas bijušas vērojamas Tuvajos Austrumos pēdējā gada laikā.
Nozīmīgākie notikumi ir bijusi Palestīnas diktatora Jasira Arafata nāve, viņa pēcteča Mahmuda Abasa ievēlēšana, Sīrijas armijas izvešana no Libānas un nākamajā mēnesī plānotā ebreju nometņu iedzīvotāju izvešana no Gazas joslas.
Pirms gada Širaks skaidri lika noprast, ka Šarons viņa vadītajā valstī nav gaidīts ciemiņš. Neilgi pirms tam Izraēlas premjerministrs bija aicinājis Francijas ebrejus emigrēt uz Izraēlu, jo, pēc viņa izteikumiem, Francijā vērojams augsts antisemītisma līmenis.
Pašlaik Francija ir pārliecinājusies, ka Šarons ir spējīgs spert drosmīgus soļus pretī mieram reģionā, un Širaks gatavojas mudināt viņu paralēli Gazas joslas evakuācijai meklēt papildus paņēmienus, kā nākt pretī palestīniešiem.
Šarons ir atzinīgi izteicies par Francijas panākumiem cīņā pret antisemītismu, jo oficiālie dati rāda, ka pagājušajā gadā uzbrukumu skaits ebreju mērķiem ir samazinājies uz pusi.
Taču jautājumus par miera procesu ir jārisina daudz uzmanīgāk, un visi sarunu dalībnieki labi apzinās, ka turpmāka rīcība būtu iespējama gadījumā, ja palestīniešu kaujinieki pārtrauktu veikt uzbrukumus Izraēlai un tās iedzīvotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
