Piecas atziņas: Ko par Ukrainu atklāja prezidenta vēlēšanas
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Nupat aizvadītās Ukrainas vēlēšanas cienīgi ieturēja globālo pēdējo gadu tendenci, un gan vietējai, gan starptautiskajai publikai lika aizturētu elpu gaidīt spraigās un krāšņās priekšvēlēšanu cīņas iznākumu. Komiķa Volodimira Zelenska pārliecinošā uzvara, kā arī otrās kārtas duelis ar esošo prezidentu Petro Porošenko iezīmē, kā Ukraina mainījusies kopš 2014. gadā pieredzētā Eiromaidana un Krievijas iebrukuma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Politisko analīzi piedāvājošais portāls "Politico" atzīmē vairākas atziņas, kuras par mūsdienu Ukrainu izkristalizējušās priekšvēlēšanu cīņas laikā:

1. Valodas nozīme turpina samazināties

Ukraina, gluži kā vairums pasaules valstu, ir iekšēji sadalīta pēc etniskās, valodas, reliģiskās piederības un citiem kultūras iezīmju principiem. Ukrainas rietumi un austrumi laika gaitā pieredzējuši nedaudz atšķirīgu politisko vēsturi, tajos attīstījušās citādas ekonomiskās nozares un kamēr rietumos iedzīvotāji pārsvarā runā ukrainiski, austrumos izplatītāka ir krievu valoda.

Līdz šim šī līnija spilgti iezīmējās visu iepriekšējo vēlēšanu rezultātu kartēs. Turklāt tas nebija nejauši, jo politiskie līderi izmantoja dalījumu savā labā, aktivizējot attiecīgi krievu vai ukraiņu valodā runājošos. Arī šajās vēlēšanās Porošenko izmantoja ukraiņu valodu par vienu no saviem trumpjiem, taču vēlēšanu rezultātu karte demonstrē, ka šim sadalījumam vēlēšanās nebija nozīmes – it visur uzvarēja krieviski runājošais Zelenskis, apelējot pie pavisam citiem problēmjautājumiem.

2. Izgāzušies Krievijas apgalvojumi par fašismu

Krievija gan amatpersonu oficiālos paziņojumos, gan tās kontrolētos medijos kopš 2014. gada regulāri vēstījusi, ka Ukraina nonākusi antisemītiskas, fašistiskas huntas kontrolē. Šie pūliņi nomelnot kaimiņvalsts vadību gan tagad uzskatāmi par pilnīgu izgāšanos: ironiskā kārtā līdz ar Zelenska stāšanos amatā divi ietekmīgākie Ukrainas politiķi – gan prezidents, gan premjers Volodimirs Groismans – būs ebreju izcelsmes.

Šāda situācija nebūtu iedomājama vairākās Ukrainas kaimiņvalstīs, tostarp pašā Krievijā, atzīmē "Politico". Turklāt ultranacionālistu līderis Ruslans Košulinskis, kuru vienoti virzīja dažādas radikāli orientētas partijas, vēlēšanu pirmajā kārtā ieguva vien 2,2% vēlētāju atbalstu. Lai gan ne Zelenskis, ne Groismans neuzsver savu izcelsmi, tā nav noslēpums un skaidri demonstrē, ka nav šķērslis valsts augstāko amatu ieņemšanai.

3. Ukraiņi grib vadoni, bet viņu cieši kontrolē

Gan Volodimirs Zelenskis, gan 2014. gadā arī Petro Porošenko pie varas nāca, priekšvēlēšanu kampaņā uzsverot, ka cīnīsies ar pastāvošo iekārtu, tostarp korupciju un oligarhiju. Populistisks gājiens, kas acīmredzami strādā, un kādu pasaules vēsturē bieži izmantojuši politiķi, kuri paši ar laiku nereti izveidojuši savu stingrās dūres režīmu.

Kā rāda Ukrainas vēlēšanas, šī taktika patiešām palīdz iegūt varu, tomēr vēlētāji turpina rūpīgi sekot līdzi paveiktajam un soda līderi, ja izdarītais nepiepilda uz līderi liktās cerības. Turklāt Porošenko zaudējums vēlēšanās nav nekas unikāls – tieši tāds pats scenārijs piemeklēja arī visus iepriekšējos Ukrainas līderus, no kuriem visskaudrāk sabiedrības reakciju uz savas ādas izbaudīja revolūcijā gāztais Viktors Janukovičs.

4. Prokremliski uzskati vēlētājiem nesimpatizē

Pirms Eiromaidana ciešas attiecības ar Kremli bija kandidātu trumpis, ņemot vērā spēcīgās ekonomiskās un vēsturiskās saites starp Ukrainu un Krieviju. Abu vēlēšanu kārtu rezultāti gan demonstrē, ka šī apstākļa pozitīva ietekme uz iegūto atbalstu varētu būt zudusi uz neatgriešanos.

Sadarbība ar Krieviju joprojām ir būtiska to pašu ekonomisko, vēsturisko, kā arī sociālo saišu dēļ. Tomēr prokremlisko politiķu rezultāti kopumā šajās vēlēšanās vērtējami kā vāji, turklāt viņi neveido vienotu bloku, bet ir savstarpēji sašķelti. Tas apstiprina, ka negaidītais Krievijas iebrukums, kurā krituši jau vairāk nekā 13 000 cilvēku, palīdzējis nostiprināties vienotai Ukrainas iedzīvotāju identitātei, kas nav atkarīga no mājās lietotās valodas.

5. Parlamenta vēlēšanu cīņa būs karsta

Šī gada oktobrī gaidāmās parlamenta vēlēšanās (iespējama arī vēlēšanu atlikšana vēlāk) būs redzama ļoti sīva konkurence. To pastiprinās mēģinājumi rast risinājumus prezidenta vēlēšanās netieši izteiktajām sabiedrības vēlmēm un cerībām.

Pirmkārt, līdzās jau ierastajam parlamenta dalījumam, parādīsies jauns. Līdz šim bez politiskās pieredzes esošajam Zelenskim nepieciešams gūt atbalstu parlamentā, un pagaidām Augstākajā radā nav politiskā spēka, kas to skaidri piedāvātu. Tomēr, visticamāk, ņemot vēlētāju atbalstu prezidenta kandidātam, tāds parādīsies. To gan apgrūtina būtisks apstāklis – 41 gadu vecajam Zelenskim nav politikās pieredzes, un, lai gan viņš jau ir uzvarējis vēlēšanās, sabiedrība joprojām nezina, kādus konkrētus politiskos uzskatus viņš pārstāv.

Otrkārt, viņa opozīcijā esošie politiķi, tostarp Porošenko bloks, ir ieinteresēti izrādīt pēc iespējas pārliecinošāku pretsparu, lai nepazustu no politiskās skatuves. "Mēs šodien neuzvarējām kauju, bet tas nenozīmē, ka zaudējām karu. Mums priekšā vēl ir daudz kauju. Vēlos uzsvērt: Ukraina noteikti uzvarēs," pēc sakāves paziņoja Porošenko, kurš apliecināja apņēmību palikt politikā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Volodimirs Zelenskis Krievija Petro Porošenko Ukraina Viktors Janukovičs Volodimirs Groismans
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form