Sargam arī nebija ar ko lāci barot. Lācis aiz bada naktīs tā kauca, ka, pēc sarga stāstītā, "sirds lūza".
Sargs sāka lāci cienāt ar kandžu, kuru lietoja arī pats.
Kad lāci nejauši uzgāja Maskavas zoologi, to jau vajadzēja nopietni ārstēt no alkoholisma.
Lāci alkoholiķi nevēlējās pieņemt neviens zooloģiskais parks. Tad viņam patvērumu deva Maskavas dokumentālo filmu centrālās studijas Piemaskavas bāze.
Ilgu laiku lācis bija depresīvi noskaņots, reizēm kļuva dumpīgs, reizēm pilnīgi pret visu vienaldzīgs. Viņš ilgu laiku neko nevarēja ieēst un dziļi sēroja vai nu pēc kandžas, vai pēc sava drauga - sarga.
Dokumentālo filmu uzņēmējiem tomēr izdevās alkoholiķi izārstēt. Visu pagājušo ziemu viņi baroja lāci ar kazas pienu, kurš bija vienīgais produkts, kas bāzē bija vairumā, jo tur turēja arī kazas.
Patlaban lācis jūtas labi, viņa skatiens kļuvis sakarīgāks un viņš atkal ēd ar labu apetīti.