Foto: Shutterstock
Pingvīnu izdvestie spiedzieni un čīkstieni pārošanās sezonas laikā, iespējams, neizklausās pēc kaut kā īpaša, taču "Biology Letters" otrdien publicētajā pētījumā noskaidrots, ka to aizsmakušajām skaņām ir līdzība ar cilvēku valodu, ziņo "NBC News".

Grupa Eiropas zinātnieku Itālijas zoodārzos pētīja 28 pieaugušu pingvīnu 590 vokalizācijas — skaņas, kas veidojas, izmantojot balsi. Viņi novēroja paralēles starp pingvīnu dziesmām un diviem lingvistikas likumiem, kas darbojas arī cilvēku valodā. Šis atklājums ir pirmā reize, kad šādas iezīmes novērotas sugām, kas nav primāti.

Zinātnieki noskaidroja, ka, atbilstoši tā dēvētajam Zifa likumam, vokālās skaņas, kuras pingvīni lieto visbiežāk, pārsvarā ir īsākas. Pingvīnu "pļāpāšanā" arī var novērot Mencerata likumu, kas nosaka, ka lingvistiskā konstrukta lielums ir apgriezti proporcionāls tā sastāvdaļām. Jeb vienkāršāk — garākus vārdus parasti veido daudzas īsas zilbes.

"To pašu mēs atradām Āfrikas pingvīna dziesmās. Dziesmas, kas satur daudz skaņas elementu, ir veidotas no īsāka ilguma elementiem," sacīja pētījuma autors un zinātnieks Turīnas Universitātē, Itālijā, Livio Favaro.

Senāk veiktos pētījumos par citiem dzīvniekiem iegūti līdzīgi rezultāti. Arī paviāni, kā arī giboni — nelieli mērkaķi — izdveš šādas skaņas, raksta "NBC News".

Jaunajā pētījumā Favaro un viņa kolēģi analizēja tā devētās ekstāzes dziesmas, kuras pingvīni — visbiežāk tēviņi — izmanto, lai komunicētu pārošanās sezonas laikā. Lai arī "Biology Letters" publicētais pētījums norāda uz līdzībām cilvēku valodā, Favaro uzsvēra, ka ekstāzes dziesmas tieši neatspoguļo cilvēku valodas sarežģītību.

Rezultāti sniedz interesantu ieskatu nepietiekami pētītajā pingvīnu sugā, viedokli pauda biologs, Auburnas Universitātes profesors Stīvens Dobsons. Taču zinātnieku paveiktajam darbam ir arī savi ierobežojumi — tajā bija pētīta izsaucienu struktūra un ātrums, nevis pati informācija, kas tika nodota starp putniem. Viņaprāt, tas būtu bijis labāks veids, kā mērīt pingvīnu komunikāciju. "Mēs nezinām, kuri no vokālajiem elementiem pingvīniem vispār nozīmē informāciju," bilda Dobsons.

Neskatoties uz to, viņš atzinīgi vērtēja zinātnieku padarīto. Auburnas Universitātes profesors ieteica paplašināt pētījuma lauku. To varētu darīt, piemēram, ar datora programmas palīdzību, atskaņojot pingvīnu saucienus, un tad secinot, kādas ir putnu atbildes uz tām, vēsta "NBC News".

"Šie rezultāti paver iespējas citiem nākotnes pētījumiem," sacīja Favaro. "Ir liela iespēja, ka mēs atradīsim līdzīgus runas modeļus citos dzīvniekos." Viņš arīdzan atklāja, ka plāno turpināt komunikācijas pētniecību Āfrikas pingvīnu vidū.

Āfrikas pingvīns, kas pazīstams arī kā Diendāfrikas pingvīns, ir pingvīnu suga, kas dzīvo kontinenta dienvidos. Šo putnu skaits strauji samazinās, tāpēc tas ir iekļauts apdraudēto sugu sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!